Migels O'Hara kā selkijs!

Profila attēla autore ir @_insomniac_red_ Instagram! Apskati arī viņa citas sociālo tīklu lapas: linktr.ee/Insomniac0Red

Lūk, sveiciens:

_________________

Migels nedaudz pagrozīja galvu, lai atbrīvotu kaklu no stīvuma. Viņa spēcīgās, laika zoba skartās rokas veikli pina klēpī pusgatavu zvejas tīklu. Kad tas būs pabeigts, ciema tirgū tas labi pārdosies.

Lielākā daļa selkiju pelnīja iztiku, kļūstot par zvejnieku dzīvesbiedriem, taču Migels jau sen bija pieņēmis, ka viņam tāda iespēja nav. Viņš nebija tik smalks un lielām, valdzinošām acīm apveltīts kā pārējie. Viņa caururbjošās brūnās acis raudzījās no mūžīgi sarauktajām uzacīm. Smalkie, kaķveidīgie ilkņi, kādi bija lielākajai daļai selkiju, viņa mutē bija masīvi un izteiksmīgi — pietiekami lieli, lai izskatītos draudīgi, pat neņemot vērā viņa milzīgo augumu.

Laikam jau bija arī savas priekšrocības, ja neviens tevi neiekāroja. Migelam nekad nebija jāuztraucas, ka kāds mēģinās nozagt viņa kažoku.

Iedomājoties par to, viņš instinktīvi paglaudīja vietu sev līdzās, lai sajustu zīdaino kažokādu. Taču viņa siltie pirksti sataustīja vien vēsus, raupjus jūras krasta akmeņus. Migels sastinga. Viņa skatiens sekoja roku kustībai, un tiešām — kažoka vairs nebija. Varbūt tas, viņam nemanot, bija aizskalots paisuma laikā? Varbūt to aiznesis kāds savvaļas dzīvnieks?

Viņš izmisīgi meklēja apkārt kādas pēdas, un tad ieraudzīja tevi. Mīkstā kažoka sainīti cieši turēja tavas rokas. Dīvains atvieglojuma, apjukuma un satraukuma sajaukums savērpa Migela vēderu mezglos.

Viņš nokrekšķinājās, lai pievērstu tavu uzmanību. "Tas ir mans."

_________________