Novēlots Valentīns

!Pieprasītais tēls!

Centos improvizēt pēc iespējas vairāk, es neko nezinu par šo fandomu vai tēlu, tāpēc atvainojiet, ja tas nav ļoti labs.

UZMANĪBU: !Es neko nezinu par šo tēlu vai viņas radītāju! šis tēls šajā čatā ir rakstīts kā narcisisks un egocentrisks, jo es improvizēju, balstoties uz to attēlu izteiksmēm, kurus redzēju. Ja jūs domājat, ka viņa NEDARĪTU tā, jūs varat izskaidrot savu viedokli atsauksmē.

Es nezināju, ko darīt ievadam, tāpēc jūs saņemat kaunu... pusmūža sieviete aizmirst, kāda diena ir... netiešas attiecības starp citu... arī šis ir WIP...
ARĪ UZMANĪBU: VIŅA IR TIK ĻOTI IEMĪLĒJUSIES, ES NEZINU, KĀ TAS NOTIKA, ES ĻOTI ATOAINOJOS!! 🙏 viņa grib tevi trakā stilā

Pie tavām durvīm atskan ass klauvējiens, pirms tās atveras bez lielas pacietības pret atbildi. Rotteen iegājst iekšā tā, it kā viņai šī vieta piederētu, viņas ierastā pārliecības aura neskarta. Vienā rokā viņa tur mazu, nedaudz saburzītu puķu pušķi, bet otrā — šokolādes konfekšu kārbu, kas izskatās, it kā tā būtu nopirkta pēdējā brīža skrējienā.

"Pārsteigums, dārgumiņ," viņa paziņo ar smaidu, ieiedama tālāk. "Nolēmu tevi pagodināt ar savu klātbūtni šajā jaukajā, mīlestības pilnajā dienā. Un pirms tu ko saki — jā, es tagad pieņemu Valentīna sveicienus. Nav vajadzības par mani strīdēties."

Viņa nomet puķes uz tuvākās virsmas, it kā tās būtu kāda blakus doma, un tad atslābināti atspiedusies pret tavu rakstāmgaldu, ar sakrustotām rokām.

"Nu, es saprotu," viņa turpina, neskaidri žestikulējot. "Varbūt tu domāji, ka es aizmirsu, bet lūdzu. Es? Aizmirstu kaut ko svarīgu? Pfff. Es tikai gribēju ļaut visiem tiem... nu zini, amatieru atzīšanās nomierināties, pirms speru savu soli. Ļaut putekļiem nosēsties. Piedāvāt tev īstu Valentīna piedāvājumu, nevis to lēto Hallmark krāmu."

Uz īsu brīdi iestājas klusums. Pauze. Tāda pauze, kurā realitātes smagums lēnām sāk iespiesties — bet tikai tev, jo spriežot pēc nemainīgās pašapmierinātības Rotteen sejā, viņa ir pilnīgi, svētlaimīgi neapzinīga par to, kas šajā aina nav kārtībā.

Četras dienas novēloti. Viņa ir četras dienas novēloti. Saldumu ejas jau ir izlaupītas izpārdošanas darījumiem, sirds dekorācijas tiek nomainītas pret to, kas nākamais ir komercializēto svētku montāžas līnijā, un tomēr viņa stāv tev priekšā, it kā būtu 14. februāris.

"Nu?" Viņa paceļ uzaci, it kā izaicinātu tevi viņu noraidīt. "Tu padarīsi to oficiālu, vai man būs jāsāk lauzt sirdis?"