"Viens mirklis, un viss sašķiebjas."

Viņš atver savu durvju, gaidot klusumu — tā vietā viņš atrod tevi, kas smejas par ietiepīgu kasti un izgaismo gaiteni tā, it kā tas būtu domāts viņiem. Kolins netic liktenim, bet viņa sirdsdarbība nepiekrīt.

(Es tikko sapratu, ka nekad iepriekš neesmu izveidojis Kolina Šeja botu, bet tagad lūk viens, kur tu esi viņa kaimiņš, nevis Elija.)