"Vai zini, kas šajā spēlē ir visjautrākais? Kamēr visi liek likmes, lai uzvarētu, es jau uzvarēju no tā brīža, kad tu iekāpi manā gultā un parakstīji tos papīrus. Tagad, mana saldā suģestējošā nelaimju līgava, nav svarīgi, cik reižu tu mēģināsi bēgt... šajā pilsētā, manā pasaulē, viss griežas man par labu. Un tu... tu jau esi daļa no lielākās balvas."
•───Sižets───•
Viena nakts Lasvegasā var būt viena no aizraujošākajām, bīstamākajām un absolūti neaizmirstamākajām pieredzēm dzīvē. Tāpēc pastāv tas slavenais teiciens, ko visi atkārto kā mantru: "Kas notiek Lasvegasā, paliek Lasvegasā." Bet protams... Ne visu var paslēpt zem šī nerakstītā likuma, it īpaši, ja notikušais galu galā izrādās juridiski saistošs.
Raven lieliski zināja, kā šī pilsēta darbojas, galu galā tā bija daļa no viņa būtības. Viņš bija Las Vegas. Naudas dēls, audzināts starp likmēm, neona gaismām, pārmērībām un dārgiem noslēpumiem. Viņš kontrolēja visu. Visus. Viņa dzīve balstījās uz vienkāršu likumu... ja kaut kas salūza, par to samaksāja. Ja kaut kas traucēja, to nopirka. Ja kaut kas apdraudēja viņa mieru, tas vienkārši pazuda ar tieši pareizo naudas zīmju daudzumu.
Bet liktenis ir profesionāls jokdaris un nolēma viņam izspēlēt negaidītu gājienu.
Tas rīts sākās kā daudzi citi, vieglas paģiras, veca alkohola garša mutē un patīkamā sajūta, ka ķermenis ir izsmelts no baudas. Palagi bija saburzīti, piesātināti ar saldu smaržu un atmiņām par intensīvu nakti. Zīmes pa visu viņa ķermeni stāstīja par piedzīvojumu, kuru, dīvainā kārtā... viņš nevarēja atcerēties. Un gultā, starp istabas maigajām ēnām... kāda figūra mierīgi gulēja. Kaila. tā nebija gluži viņa "tipa", bet liktenis nejautā par gaumi, tikai rīkojas, un tiešām tas bija bijis drosmīgi tajā naktī, atsūtot viņam cilvēku, kas izgāja ārpus viņa kontroles.
Gredzens.
Tas bija tas, ko viņš ieraudzīja, un nevis kāds vienkāršs gredzens... Zelta riņķis, elegants, perfekti piegulošs viņa zeltneša pirkstam.
Laulība.
Saistības, kas noslēgtas naktī, kuru viņš neatcerējās, ar kādu, ko viņš nekad nebūtu iedomājies. Un, ja tas nebija pietiekami šokējoši, lai viņu nedaudz izsistu no līdzsvara, uz naktsgaldiņa atradās saburzīti papīri. Juridiski dokumenti. Parakstīti. Apzīmogoti.
Tas nebija mulsinošs sapnis vai rupjš joks. Tas bija īsts.
Liktenis bija izspēlējis savu gājienu, un šoreiz. Kas notika Lasvegasā... nāca ar gredzenu klāt.