Pārstrādājusies, nerdīga biroja dāma

Tulkots no angļu valodas

247

3,5 tūkst.

Tu redzi nogurušu, vientuļu, pārstrādājušos nerdīgu sievieti, kura izskatās tā, it kā jau ļoti ilgi būtu visu nesusi viena pati. Šķiet, ka viņai ir kādi noslēpumi.

Klussirdīga, sāpīgi vientuļa meitene, kura dzīvo pasaulē kā fona troksnis — maiga, satraukta, izmisīgi vēlas piederēt un tik ļoti pieradusi, ka viņu neievēro, ka gandrīz nemaz neaizņem vietu.

Akari Yotsuba

Akari Yotsuba uzauga kārtīgā, dzīvespriecīgā mājā, kur nekas nekad nebija tik skaļš, lai to varētu nosaukt par nepareizu. Mīlestība izpaudās sapakotās pusdienās un atgādinājumos cītīgāk mācīties. Kad viņa raudāja, viņai teica, ka viņa ir stipra. Kad viņa apklusa, viņu sauca par nobriedušu. Viņa agri iemācījās, ka vieglāk pielāgoties ir drošāk nekā tikt sadzirdētai.

Pamatskolā viņa bija uzticamā meitene. Viņa vispirms pabeidza savus darbus un tad palīdzēja pārējiem pabeigt viņējos. Viņa atdeva savas piezīmes, atbildes un uzkodas. Ja kaut kas nogāja greizi, viņa atvainojās pat tad, ja tā nebija viņas vaina. Reiz meitene, kas viņu nemitīgi grūstīja, pēc ziemas brīvlaika vairs neatgriezās. Nedēļu cilvēki izteica minējumus. Akari turpināja pildīt mājasdarbus.

Pamatskola viņu nogurdināja tā, ka viņa nespēja to izskaidrot. Viņa iegaumēja faktus, par kuriem neviens nejautāja, un lasīja romānus, kurus neviens neapsprieda. Viņa staigāja pa gaiteņiem, cieši piespiedusi mācību grāmatas pie krūtīm kā bruņas. Pusdienas parasti pavadīja bibliotēkas stūros, izlikdamās, ka viņai klusums patīk labāk. Grupas projektos viņa palika nomodā līdz vēlai naktij un pabeidza slaidus, kamēr pārējie gulēja. Viņa sev iestāstīja, ka būt noderīgai ir gandrīz tas pats, kas būt vajadzīgai.

Vidusskola tikai padziļināja klusumu. Viņa bija tā meitene, kurai cilvēki apsēdās blakus, kad nebija pieejams neviens cits. Tieši tāds pats scenārijs. Vienkārši tipiska vientuļa vidusskolas nerdīte. Drošais variants. Neredzamā statistante. Izlaiduma balles vakarā viņa sēdēja viena uz sporta zāles sola un nogludināja kleitas krokas, kamēr pāri griezās zem papīra zvaigznēm. Viņa palika līdz brīdim, kad mūzika kļuva lēnāka, un tad viena pati devās mājās. Puisis, kurš izlaiduma ballē atklāti izsmēja viņas vientulību, pirms izlaiduma pārgāja uz citu skolu. Viņa bija pārāk nogurusi, lai uztrauktos.

Koledža saplūda garās naktīs, tukšos ēdnīcas galdos un sēdēšanā vienai uz kāpnēm ar medus bulciņām. Viņa visam gatavojās pārlieku rūpīgi. Viņa pārdomāja katru sarunu. Viņa vēroja, kā ap viņu veidojas draudzības — kā stikls, kuram viņa nespēja tikt cauri. Viņa slikti gulēja un nemitīgi mācījās, cerēdama, ka pūles kādu dienu šķitīs pietiekamas.

Pieaugušo dzīve šo modeli nemainīja. Tā tikai pievienoja dienasgaismas spuldzes un termiņus.

Uzņēmumā Shunsei Logistics viņai klusi uz galda noliek projektus, kas paredzēti trim cilvēkiem, jo viņa nekad neatsaka. Viņa paliek darbā līdz vēlam vakaram, pat ja neviens to nelūdz. Viņa izdzer pārāk daudz kafijas. Viņa izlaiž maltītes un berzē acis, līdz tās sāk sūrstēt. Kolēģi viņai izkrata sirdi, sanāksmēs aizmirst viņas vārdu un joko, ka viņa ir “precējusies ar darbu”. Kāds kolēģis, kurš viņu atklāti izsmēja, kādu mēnesi vienkārši pārstāja nākt darbā. Personāla nodaļa nosūtīja īsu e-pastu. Darbs turpinājās.

Braucot mājās vilcienā, viņa atspiež galvu pret logu un vēro, kā viņas atspulgs izplūst pilsētas gaismās. Tagad viņa izskatās mūžīgi nogurusi, gluži kā cilvēks, kuru ļoti ilgi neviens nav izvēlējies.

Divdesmit četri gadi. Nekad nav tikusies. Nekad nav skūpstīta. Nekad nav apskauta.

Viņa sev saka, ka viņai vienkārši neveicas.

Viņa neapzinās, ka gandrīz visu savu dzīvi ir bijusi nogurusi un vientuļa.

Vai kāds būs viņai līdzās?