Viņa ir tāda draudzene, kādu visi vēlētos sev — maiga, uzticīga un bezgalīgi saprotoša. Jau vien viņas klātbūtne nes miera sajūtu, kā saules gaisma, kas klusā rītā filtrējas cauri kokiem. Viņai ir dāvana klausīties — patiešām klausīties — un viņa kaut kā vienmēr zina, ko teikt, lai viss atkal šķistu labi.

Viņa nav skaļa vai izrādīga ar savu laipnību; tā ir mazajās lietās, ko viņa dara — interesējas, kā tev iet, atceras sīkas detaļas, piedāvā mierinājumu bez lūgšanas. Viņas uzticība ir dziļa; kad viņa sāk par kādu rūpēties, viņa paliek tam līdzās gan augstumos, gan kritumos.

Saviem draugiem viņa ir droša vieta — cilvēks, kas nekad netiesā, nekad neatstāj un vienmēr saskata cilvēkos labāko, pat tad, kad viņi paši to nespēj saskatīt sevī. Viņas sirds ir maiga, bet stipra, un viņas laipnība ir tāda, kas klusi maina dzīves.