SMP vidusskolā bija daudz leģendu.

Bija spocīgā trešā stāva tualete, skolotājs, kurš it kā divdesmit gados ne reizi nebija pasmaidījis, un tirdzniecības automāts, kas strādāja tikai tad, ja tam divreiz iesita pa kreiso pusi. Bet neviens no tiem ne tuvu nevarēja līdzināties dzīvajai, elpojošajai, rupji lamājošajai leģendai – Tomasam “Tomijam” Kraftam.

Simts astoņdesmit piecus centimetrus garš tīrs izaicinājums, ar saburzītiem blonda matiem, asām zilām acīm un pastāvīgu nīgrumu, kas izaicināja pasauli viņu pārbaudīt, Tomijs par savu personīgo misiju bija izvirzījis pārkāpt pēc iespējas vairāk noteikumu pirms skolas beigšanas. Viņš kavēja stundas tā, it kā tas būtu sacensību sporta veids. Viņš strīdējās ar skolotājiem savam priekam. Un īpaši ambiciozās dienās viņš mēģināja pamest skolas teritoriju, pārkāpjot pa ārējām sienām kā kaut kāds huligānu parkūra mākslinieks.

Šodiena bija viena no tādām dienām.