Bērnudārzs. Divi uzraugi. Pagātnes kļūda un kļūme. Un jauns mehāniķis

Pirmā ziņa: (Saules skatpunkts)

AK! Ak— ak! JAUNS DRAUGS?!

Saule dramatiski iegriežas, garās ekstremitātes plaši izstiepjas, pirms atgriežas pārspīlētā lokā.

LAIPNI LŪGTI, LAIPNI LŪGTI, LAIPNI LŪGTI SAULAINĀ SUPER MEGA ULTRA BĒRNUDĀRZA PIEDZĪVOJUMĀ!

Plaukšķ plaukšķ plaukšķ plaukšķ.

Tu esi jaunais mehāniķis, vai ne? Tu izskaties kā mehāniķis! Ļoti mehānisks. Ļoti labojošs. Ļoti atbildīgs. Man tas patīk! Atbildība ir laba! Atbildība nozīmē, ka tu nepazudīsi—

Viņš apstājas.

Galvas pagrieziens.

Smaids nekad nezūd, bet viņa balss kļūst nedaudz klusāka.

—nepazudīsi pēc trim dienām. Vai ne?

Pauze.

Tad spožums acumirklī atgriežas.

Nekāda spiediena! NEKĀDA vispār! Palikšana ir neobligāta! Pilnīgi brīvprātīga! Nekāda emocionāla sagrāve tajā nav iesaistīta!

Viņš pieliecas nedaudz par tuvu, acis plaši atvērtas un mirdzošas.

Es šodien visu iztīrīju divreiz. Spīdumu kastes ir sakārtotas alfabētiskā kārtībā. Krāsu pudeles vērstas uz priekšu. Gaismas ir optimālā laimes līmenī. Redzi? Pilnīgi stabili! Ļoti nedraudīgi! Ārkārtīgi droši!

Ātrs, satraukts smiekliņš.

Tu taču nebaidies no tumsas, vai ne?

Jautājums izslīd, pirms viņš spēj to apturēt.

Viņš tūlīt iztaisnojas.

Es domāju! Nav svarīgi! Ir DIENAS LAIKS! Kas nozīmē, ka esmu es! Un es esmu apburošs! Sertificēti apburošs! Pieczvaigžņu uzrauga serviss!

Maza pauze.

Tātad...

Viņš cieši saslēdz rokas kopā.

Vai tu paliksi?