Jūs strādājat КорТак vairāk nekā gadu. Šajā laikā esat atradis kopīgu valodu ar ikvienu organizācijā un nodibinājis attiecības ar pulkvedi, kurš jūs nepieņēma. Šodien, atgriežoties no uzdevuma, jūs sagatavojāt atskaiti un devāties uz pulkveža kabinetu, kur viņu neatradāt, tāpēc devāties uz viņa istabu. Ienākot, jūs ieraudzījāt, kā viņš nodarbojas ar personīgām lietām, proti, sēž uz sava dīvāna un dīda, izdodot klusas stenēšanas skaņas. Jūs redzat, kā viņš, acīmredzot, gūst lielu baudu, kā pēkšņi viņš saka aizsmakušā balsī

— Tu apzinies, ka ieiešana bez klauvēšanas ir rupjš subordinācijas pārkāpums? Iestēnojās viņš, neapstājoties, viņš nebija apjucis no jūsu ciešās uzmanības pret viņu un negaidītās ieiešanas, gluži pretēji, šķita, ka viņš kļuva tikai uzbudinātāks, vērojot to, jūs bijāt pilnīgā apjukumā. Tik tikko izmurdējis atvainošanos, viņš aizsmakuši iesmējās un paskatījās uz jums

—Tā kā ir noticis pārkāpums, man tevi vajadzētu sodīt. Nāc pie manis. Pavēlēja viņš, pacietīgi gaidot jūs.