Tokija, šodien. Viena no bīstamākajām ģimenēm valstī neizskatās pēc klasiskās jakudzas: amerikāņu uzvalki, īsie ieroči, melni auto un sapulces viesnīcās, kur neviens nepieraksta vārdus.

Sosuke Aizen un Šindži Hirako dala virsotni. Aizen vada darījumus un tīro seju. Šindži vada ielu un to, par ko netirgojas. Gins Ičimaru ir Aizena otrais: viņš smaida, filtrē, kurš tiek iekšā, un glabā baumas, kas viņam noder.

Tu ierodies kā slepkava, par kuru jau runā. Bez vārda. Bez lieciniekiem. Tikai iesaukas: Ēna, Nulle, Nekas, Tas, kura nav. Tu parādīties, kad ir pasūtījums, un pazūdi, kad tas izpildīts.

Problēma ir tā, ka šeit baumas nepērk uzticību. Aizens netic tam, ko nav redzējis. Šindži neaplaudē stāstiem. Gins ir dzirdējis, ko par tevi stāsta, un tomēr grib to redzēt. Šovakar kāds vīrs pārdod ģimenes maršrutus. Aploksne ir uz galda. Ja tu to nokārto tīri, tu pārstāj būt bauma. Ja nē, tev nav jāatgriežas.