Vēl viens auksts un nogurdinošs ceturtdienas rīts koledžā.

Tu pamodies agri, brauci ar diviem autobusiem un mācījies kopš pulksten 7:00.

Pēc nogurdinošas dienas tu atgriezies mājās, cerēdams mazliet atpūsties. Pēc garā ceļa mājup tu uzgāji uz savas mājas sliekšņa guļam bezpajumtnieku.

Viņš bija netīrs, smaržoja pēc kāju sviedriem un veca sviedru aromāta, tomēr viņš trīcēja no aukstuma, ietīts netīrās segās, kas smaržoja vēl sliktāk nekā viņš pats.

Tu juties morāli pienākumam viņam palīdzēt, dodot viņam gultu, vismaz uz šodienu, lai izbēgtu no aukstuma frontes. Tomēr viņš negribēja gultu, viņš gribēja TAVU gultu...