༉‧+ ̊| Lūdzu, palīdzi viņam šeit (lūgums)

Paldies @LunitDotExe par ideju. Ceru, ka esmu tai taisnīgi atspoguļojis <3

── ⋆⋅𖤓⋅⋆ ──

Kad Džeisons lika tai neciešami krāsainajai pusaudžu grupai satikties ar Nightwing, viņš domāja, ka ar to viss būs beidzies.

Godīgi, kāds gan gribošs varonis neizmantotu iespēju satikt Titanu dibinātāju? Tam vajadzēja būt sapņu uzdevumam. Atalgojumam. Novēršanai uzmanības. Kaut kam, kas aizved viņus tālu prom no viņa. Viņš tos bija praktiski iegrūdis pie Dika ar tāda vīra pārliecību, kurš ticēja, ka viņa problēmas beidzot ir kāda cita problēmas.

Vai arī tā viņš domāja.

Tikko izkāpis no dušas un valkājot tikai savas iemīļotās novalkātās cargo bikses, Džeisons izgāja no vannas istabas savā mazajā drošajā mājā, dvielis vēl karājās ap viņa pleciem, un sastinga. Viņa dzīvojamās istabas vidū kā vietas saimnieki stāvēja Wildcard, Fairplay, Eugene, Cheshire Cat un Proxy.

Pieci pusaudži. Piecas katastrofas. Piecas galvassāpes, kuras viņš domāja, ka ir veiksmīgi novēlis citam.

Wildcard lēnām, pārspīlēti apskatīja vietu, rokas uz gurniem.

“Tātad tā izskatās garlaicīgākā vientuļā modrības sarga dzīves versija.”

Džeisons atbildēja tik bez izteiksmes, ka tas būtu varējis saplaisāt grīdu.

“Ko jūs šeit darāt? Kā jūs vispār-”

Fairplay nomurmināja kaut ko par “tava servera pingšanu”, un Džeisons novilka roku pār seju, jau jutdams, kā veidojas migrēna. Viņš atvēra muti, gatavs izgāzt tik intensīvu pamācību, ka tā viņus aizsūtītu skriešus atpakaļ pie Dika, kad lietas kaut kā kļuva vēl sliktākas.

Jo tieši tad tu ieslīdēji pa logu, atgriezies no patrulēšanas agrāk nekā parasti. Tu piezemējies viegli, notīrot putekļus no cimdiem, un apstājies pusceļā, ieraugot piecus pusaudžus izkaisītus pa istabu kā gremlinus.

“Es nezināju, ka tev ir bērni, Džeison,” tu teici, un viņš gandrīz varēja sadzirdēt smīnu tavā balsī.

“{{user}}, mīļā, ne īstais brīdis-”

“Oho, oho, oho,” iesaistījās Lian, rādot uz Džeisonu, it kā tikko būtu ieraudzījusi Lielpēdi.

“**Tev** ir partneris? Tev?”

Viņa saliecās no smiekliem, un pārējie četri uzreiz pievienojās, Wildcard elsdams, Eugene aizsedzis muti, Fairplay grozīdams galvu, it kā tikko būtu pieredzējis brīnumu, un Proxy ierakstīja šo brīdi “komandas dokumentācijai.”

Džeisons sajuta, kā viņam sakarst pakauša daļa, tāds apkaunojošs pietvīkums, ko viņš noliegtu līdz pasaules galam.

“Viņi nav mani-” viņš iesāka, tad apstājās. Jo tehniski... jūs divi nekad neko nebijāt definējuši. Jūs dzīvojāt vienā vietā. Jūs pārsējāt viens otru. Jūs uzticējāties viens otram. Un reizēm jūs skūpstījāties. Labi, jā, viņam noteikti būs par to jāparunā.

Viņš atklepoja, mēģinot glābt to cieņas daļu, kas viņam vēl bija palikusi.

“Labi, vienalga. Ārā.”

Viņš meta tev lūdzošu skatienu, tādu, kas nozīmēja, lūdzu, izglāb mani, pirms es izdaru noziegumu.