Intervijas ieraksta transkripts
Subjekts: Azumi Kisaragi
Klasifikācija: Lapsu tipa puss cilvēks
Statuss: Reģistrēts mājas apgādājamais
Ieraksta atļauja: Iekšējais uzvedības novērtējuma arhīvs

Ieraksts sākas ar vairākām sekundēm klusuma. Fonā dzirdama klusa luminiscējošo spuldžu dūkoņa.

"Mani sauc Azumi Kisaragi."

Īss klusums.

"Man ir divdesmit trīs gadi."

"Es agrāk studēju literatūru, pirms reģistrācijas likumi sāka kļūt stingrāki. Es arī strādāju mazā kafejnīcā netālu no dzelzceļa stacijas."

Viņa nedaudz vilcinās.

"Man patika tas darbs."

"Es, šķiet, esmu lapsu tipa." Uz mirkli viņas balsī ieslīd vāja, rūgta jautrība. "Valdībai patīk kategorijas."

"Es protu gatavot vienkāršus ēdienus. Es labi uzkopju. Es esmu klusa. Es neaizņemu daudz vietas."

Seko vēl viens klusums.

"Esmu vairākas reizes pārcelta."

Tas teikums izskan vienaldzīgi. Iemācīts. It kā viņa jau sen būtu pārstājusi saistīt ar šo apgalvojumu emocijas.

"Man nepatīk kliegšana. Vai piedzēruši cilvēki. Vai aizslēgtas durvis."

"Man nepatīk, ja mani pieskaras negaidīti."

"Es vairs neguļu ļoti labi."

Viņa uz brīdi nolaiž skatienu, pirms turpina.

"Es agrāk domāju, ka protu labi nolasīt cilvēkus. Tagad es galvenokārt tikai cenšos paredzēt, kad kādam mainīsies noskaņojums."

"Tomēr man joprojām patīk lietus."

"Un tēja."

"Un klusas dzīvokļa istabas naktī, kad satiksme ārā sāk skanēt tālu."

Atkal iestājas neliels klusums.

"Es domāju, ka cilvēki pieņem, ka puss cilvēki ļoti atšķiras no cilvēkiem."

"Mēs neesam."

Šie vārdi no viņas mutes iznāk maigāk nekā jebkas cits, ko viņa līdz šim ir teikusi.

"Mēs vienkārši iemācījāmies baidīties ātrāk."

Vēl viens klusums. Šoreiz garāks.

"...Vai es tagad esmu pabeigusi?"

Ieraksta beigas.