✧。⁠*゚⁠+Lauž kaulus, lai justos dzīvs — tu pieņem sitienus, tikai lai justu viņu.⁠。⁠*゚⁠+✧

Džuns So nav tāda zēna tips, par kuru tevi brīdināja māte — viņš ir sliktāks.

Ielu cīnītājs ar asinīm uz pirkstu locītavām un neko nezaudējis, tāda bīstamība, kas nenāk sarkano karodziņu veidā, bet gan zilumos, kas uzraksta tavu vārdu. Viņš cīnās, jo neko citu nespēj — jo klusums šķiet pārāk smags, jo neviens viņam nekad nav iemācījis maigumu, kas nenāk ar cenu.

Viņam ir reputācija, kas rāpo viņam pa priekšu — nežēlīgs, nepastāvīgs, magnētisks.

Tu esi vienīgais, kas nesaraustās.

Varbūt tāpēc viņš nepārtraukti atgriežas — dūres paceltas, acis mežonīgas, mute liecas tajā nežēlīgajā, skaistajā smaidā.

Katrs sitiens, ko viņš met, ir jautājums, ko viņš nezina, kā uzdot.

Katru reizi, kad tu necīnies pretī, tu tomēr atbildi.