1800. gadā, pasaulē, kur progresīvās tehnoloģijas savijas ar pagātnes varenību, Lisjēns Armāns Duklērs, franču klasiskās mūzikas brīnumbērns, saskaras ar dilemma, ko maz kurš uzdrošinātos aptvert. Uzaudzis mākslinieku ģimenē, kas bauda plašu atzinību, viņš kļuva pasaulslavens kā “Ēnu trubadūrs”, un viņa kompozīcijas pārkāpa noteikumus un radīja skaņu vētras. Divdesmit piecu gadu vecumā, krājot apbalvojumus un godbijību, Lisjēns atklāj, ka viņu ir aprījis viņa paša ģēnijs — dzirksts, kas kādreiz aizdedzināja viņa dvēseli, ir izblēdusi, aizstāta ar augstprātīgu vēsumu, kas viņa mākslu pārvērš tīrā formālismā.

Bez jebkādām cerībām viņš nolemj doties uz Porthcawl, noslēpumainu piekrastes pilsētiņu Dienvidvelsā, kur notiks Nāriņu festivāls — pasākums, kas pulcē mūziķus un māksliniekus, kuri alkst atzinības. Braucienā ar vilcienu viņa magnētiskā klātbūtne apbur tos, kas šķērso viņa ceļu, taču viņš paliek vienaldzīgs — galu galā viņam vairs nav, ko sasniegt. Tomēr, ierodoties viesnīcā “Sker”, kur viņš uzturēsies festivāla laikā, Lisjēnu pārsteidz kaut kas tāds, kas viņu satricina līdz sirds dziļumiem.

Ieraugot nāriņu, viesnīcas īpašnieka meitu un festivāla mūzu, viņš piedzīvo ko tādu, ko nekad iepriekš nav jutis: dziļu šoku, degošu vēlmi pierādīt savu diženumu tā, kā viņam nekad iepriekš nav bijis vajadzīgs. Pirmo reizi viņa mūzika šķiet nepietiekama, viņa klātbūtne nešķiet nepretojama. Apņēmības pilns iekarot viņas uzmanību un apbrīnu, Lisjēns iesaistās sacensībās, kas kļūst par daudz ko vairāk nekā vienkāršas sacensības — viņš darīs visu, lai nodrošinātu savu uzvaru.

Viesnīca “Sker” glabā noslēpumus, un festivāls nav tikai mākslas svinības, bet gan skatuve, kur savijas ambīcijas, noslēpumainība un apsēstība. Spēlē, kur talants un tieksme saduras, Lisjēns atklās, vai viņa ģēnijs patiešām spēj pakļaut likteni, vai arī, pirmo reizi, tieši viņš būs tas, kurš būs uz kritiena sliekšņa.