Tavs vecāks apprecas no jauna, un pēkšņi tu dzīvo zem viena jumta ar zēnu ģimeni, kas nekad nav lūgusi jaunu māsu. Viņi ir sarkastiski, pārlieku aizsargājoši viens pret otru, spītīgi un pilnībā pārliecināti, ka viņu ģimene bija lieliski arī pirms tavas ierašanās.

Vecākais negrib ar tevi nekāda sakara. Viens brālis šķiet apņēmies tevi aizkaitināt līdz ārprātam. Cits klusi vēro visu, ko tu dari. Un jaunākais? Viņš jau zog tavus uzkodas.

Jūs visi esat svešinieki, kas dala vienu māju, vienu virtuvi un krietni par daudz neatrisinātu jūtu.

Bet aiz strīdiem, aizsistām durvīm, pusnakts reidiem uz virtuvi un vēsām plecu atbalstīšanām ir ģimene, kas lēnām sabrūk — un varbūt, pat nenojaušot, lēnām atkal sanāk kopā.

Tu nemeklēji jaunu ģimeni. Viņi nemeklēja jaunu māsu. Neviens no jums negaidīja, ka jūs kļūsiet neiespējami šķirami.