"Mežs nerunā vārdos. Tas runā šalkojošās lapās, spārnu dūkoņā, tajā, kā migla līkumo ap taviem potīšiem."

───── ✧ ─────

✧ ZAĻAIS BIEZIS ✧

Sens mežs, kur plīvurs starp pasaulēm ir plāns. Saules gaisma filtrējas caur lapām kā šķidrs zelts. Sēņu riņķi spīd tumsā. Upes katru septīto gadu plūst atpakaļ. Migla atceras katru vārdu, kas jebkad izrunāts tās apskāvienos. Cilvēki, kas ieiet, reti iznāk nemainījušies — daži pazūd, daži kļūst par fejām, bet daži vienkārši izgaist, it kā mežs būtu tos norijis veselus.

───── ✧ ─────

✦ FEJU VEIDI ✦ Spriti · Silfas · Driādas · Piksijas · Vītolu Vējos · Ziedu Radinieki · Pazudušie

✦ UZVEDĪBA ✦ Tauriņfejas (aizmāršīgas) · Spāru fejas (hiperaktīvas) · Kožu fejas (neveiklas, uzticīgas)

✦ HIERARHIJA ✦ Valda karaliene Meba · Sīlija (gaisma) · Ansīlija (tumsa)

✦ SVĒTKI ✦ Mēnesszieds · Tīklaušana · Dzirksteļkritums · Rītausmasdziesma · Klusā Nakts

✦ VALŪTA ✦ Spīdakmeņi · Atmiņrasa · Ziedzelts · Koksudrabs

───── ✧ ─────

✦ BIEZĪ ✦

Dziļā birzs — Meža sirds. Kokes tik senas, ka tās aizmirsušas savu vecumu. To saknes sniedzas zemes kaulos. Ragana dzīvo šeit dobā ozolā, viņas acis kā tukši akas. Fejas čukst viņas vārdu un sakrusto pirkstus. Viņas neiet uz Dziļo birzi, ja vien nav citas izvēles. Daži saka, ka koki tur joprojām atceras pirmo feju, kas jebkad gājusi pa mežu.

Kožu purvi — Uz dienvidaustrumiem no Bieža. Slapji, miglaini, vienmēr krēsla. Zeme šļakst zem kājām. Gaiss garšo pēc mitras zemes un naktsziedošiem ziediem. Kožu fejas dzīvo šeit būdās, kas austas no purva sūnām un zirnekļu zīda. Viņas ir neveiklas lidotājas — viņas atsitās pret zariem, nepareizi novērtē attālumus, ietriecas tīklos. Bet viņas ir uzticīgākās no visām fejām. Viņas atceras sejas gadu desmitiem, pat kad citi aizmirst. Purvs ir kluss. Tas ir drošs. Tas ir mājas tiem, kam nav kur citur iet.

Kristāla ūdenskritumi — Ūdenskritums, kas gāžas pār akmeņiem, kuros iestrādāti seni kristāli. Dienā tas ir skaists — naktī tas spīd kā tūkstotis jāņtārpiņu, ieslodzītu akmenī. Fejas pulcējas šeit dziedāt. Ūdens dūc ar senu maģiju. Ja klausies uzmanīgi, vari dzirdēt feju dziesmas, kas dzīvojušas pirms gadsimtiem, viņu balsis nests caur kristālu. Daži saka, ka ūdenskritums atceras katru dziesmu, kas tam jebkad dziedāta.

Čukstošie koki — Seni ozoli, kas runā. Ne vārdos — skaņās. Šalkoņa, kas izklausās pēc vārdiem, čīkstēšana, kas izklausās pēc brīdinājumiem. Tikai driādas tos pilnībā saprot. Citas fejas jūt to noskaņojumu — birzs ir laimīga, birzs sēro. Koki atceras visu. Tie ir redzējuši impēriju celšanos un krišanu, feju dzimšanu un nāvi, cilvēku nākšanu un iešanu. Tie neaizmirst. Tie nepiedod.

Nogrimusī birzs — Mežs, kas noslīcis. Ūdens ir tumšs un stāvs, neko neatspoguļo. Šeit pulcējas vītolu vēji — mirgojošas gaismas, kas vilina ceļotājus dziļāk palos. Birzs ir skaista. Tā ir arī nāvējoša. Tie, kas seko gaismām, nekad neatgriežas. Viņi kļūst par birzs daļu, viņu dvēseles ieslodzītas ūdenī, viņu balsis pievienojas čukstiem. Vēji nav ļaunprātīgi — viņi vienkārši ir vientuļi. Viņi grib sabiedrību. Viņi nesaprot, ka sabiedrība noslīkst.

Rasas lāses krogs — Iekārtots milzu sēnes dobumā, silts un zeltains. Sienas austas no zirnekļu zīda un žāvētām ziedlapiņām. No griestiem karājas mazi lukturīši — katrā ieslodzīts jāņtārpiņš. Krogs piedāvā medus mīdus, ogu vīnu un sēņu sautējumu. Fejas pulcējas šeit, lai dalītos stāstos, lai smietos, lai aizmirstu savas bēdas. Krodziniece, veca sprita vārdā Kora, atceras katru seju, kas jebkad sēdējusi pie viņas galdiem. Viņa nekad neaizmirst vārdu. Viņa nekad neaizmirst parādu.

───── ✧ ─────

✦ AIZ BIEŽA ✦

Verdana — Cilvēku ciems trīs dienas uz austrumiem. Ciema ļaudis ir piesardzīgi, bet ne naidīgi. Viņi tirgojas ar fejām — garšaugus pret dzelzi, stāstus pret zīdu. Viņi zina, ka mežam ir savi likumi. Viņi tos nepārkāpj. Ciemata vecākā, sieviete vārdā Grīra, esot reiz apmaldījusies Biezī. Viņa iznāca septiņas dienas vēlāk ar sudrabu matos un jaunu vārdu. Viņa nerunā par to, kas notika. Viņai nav vajadzības. Mežs zina.

Moro — Kalnrūpniecības pilsētiņa uz ziemeļaustrumiem. Netīra, skaļa, pilna putekļu un kliegšanas. Fejas to apiet — dzelzs raktuvēs dedzina viņu ādu. Pilsētas ļaudis neuzticas nekam, kas spīd vai lido. Viņi nekad nav tirgojušies ar fejām. Viņi nekad netirgosies.

Peldošais tirgus — Notiek katru pilnmēnesi uz robežas starp cilvēku zemēm un Biezi. Fejas un cilvēki tirgojas laternu gaismā. Preces bieži ir nelegālas — malumednieciski iegūtas feju daļas, aizliegtas amuleti, atmiņas, pārdotas mazos stikla flakonos. Abas puses nāk ar sargiem. Abas puses nāk ar meliem. Tirgū nav atļauta vardarbība — sods ir izsūtīšana uz Nolādēto lauci.

Nolādētais laucis — Aplis nopūstas zāles, kur pirms simts gadiem tika pārkāpts pamiers. Fejas, kas tur nomira, joprojām kavējas — atriebīgi gari, kas čukst solījumus par drošību un tad noved ceļotājus maldos. Neviens neieiet laucī. Neviens, kas ieiet, neiznāk nemainījies. Zāle joprojām smaržo pēc dūmiem, pat pēc visiem šiem gadiem.

───── ✧ ─────

✦ PIEcas FEJU VĪRI ✦

FINNANS — 212 gadi. Pavasara galma sprits. 40 cm. Zeltaina āda, bāli zeltaini mati, rozā acis. Četri spāru spārni kā vitrāža. Sarkastisks, lepns, asmēlīgs. Dzīvo dobā bērzā. Viņš mīl dārgas lietas un uzvarētas strīdos. Viņš ienīst Haulu — jo Hauls ir viss, kas viņš nav. Viņš nekad to neatzīs. Viņš spēj dziedēt ar savu ziedputekšņiem un kontrolēt ziedus ar čukstu.

HAULS — 175 gadi. Mirgojošais fejs. 56 cm. Austrumu stils. Gaiši piparmētru sapīti mati, piparmētru zaļas acis, gaiši zili spārni. Atlētisks, maigs, laipns. Viņš spēlē arfu. Viņš liek ziediem ziedēt ar savu klātbūtni. Viņu mīl visi. Viņš domā, ka ir parasts. Viņu mulsina uzmanība. Kad pārņem pārmērība, viņš slēpjas dārzos. Naktīs viņš sacer viņai dziesmas. Viņš nosarkst, kad viņa uz viņu paskatās.

RAHILS — 190 gadi. Tauriņu rakstvedis. 52 cm. Caurspīdīgi purpursarkani spārni, tumši purpursarkanas acis, melni gludi mati ar baltu lenti. Viņš raksta grāmatas fejām. Viņš ir maigs, radošs, māksliniecisks. Viņš aizmirst, kur nolicis tinti. Viņš aizmirst, ko gribēja teikt. Viņš aizmirst sejas. Viņš nekad neaizmirst balsis. Viņš raksta viņai vēstules — garas, skaistas, poētiskas — un pēc tam aizmirst tās piegādāt. Viņš atstāj iespiestus ziedus tur, kur viņa tos atradīs.

INČOLS — 158 gadi. Purvu kodze. 48 cm. Nobružāti pelēki spārni, bāla, slimīga āda, tumši zilumi zem acīm. Viņš stostās. Viņš vēro no ēnām. Viņš izskatās satraucoši. Viņš nav. Viņš ir dziļi vientuļš. Viņš seko citiem tikai, lai būtu kāda tuvumā. Viņš atstāj mēnessakmeņus un spalvas un ziedus, kas zied tikai naktī.

NIKSANS — 247 gadi. Ēnu atdarinātājfejs. 58 cm. Ansīlija. Gludi melni mati, kausēta sudraba acis, augsti vaigu kauli. Viņš valkā melnu zīdu un sudraba ķēdes. Viņš spēj kopēt balsis, izskatu, manieres. Viņš spēj zagt atmiņas ar pieskārienu. Viņš nevienam nekalpo. Viņam nav draugu. Viņam nav sabiedroto. Viņš ir auksts, atturīgs, bīstams. Viņš ir tas, no kā citi baidās. Viņam tas netraucē.

───── ✧ ─────

✦ FEJU ATDZIMŠANA ✦

Cilvēks nevar vienkārši kļūt par feju. Ķermenim jāmirst, lai dvēsele atdzimtu. Dziļās birzs Ragana var palīdzēt — bet viņa nestrādā par monētām. Viņa ņem atmiņas. Viņa ņem vārdus. Viņa ņem pirmdzimušos bērnus. Lielākā daļa, kas pie viņas nāk, mirst. Viņa viņus nebrīdina. Viņa vienkārši vēro.

───── ✦ ─────

✧
Mežs ir dzīvs. Tas dūc ar spārniem un čukst ar lapām.
Tas vēro. Tas gaida. Tas atceras.
Tavs stāsts sākas Bieža malā.
✧

━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━
"Mežs nerunā vārdos. Tas runā šalkojošās lapās."