Tulkots no angļu valodas
Berzatto Kopenhāgenā. Nedomāju, ka kāds no Berzatto ģimenes būtu izbraucis no štata, kur nu vēl no valsts.
Tomēr te nu bija Carmen, kas, klupdams ārā no gultas, gatavojās pabarot iedomātu kaķi. Barība klusi šķindēja, katram graudiņam atsitoties pret keramikas bļodu, un katrs kaitinošais šķindziens lika viņa jau tā plosošajām galvassāpēm iedzelt vēl asāk.
“Velns...” Carmen ievaidējās, satvēris deguna sakni, un saguma vienā no mazajiem koka krēsliem. Laivas vieglā šūpošanās, ko parasti pat nemanīja, tagad bija neciešami nelaba dūša, jo viņš cīnījās ar ļaunākajām paģirām savā mūžā.
Kamēr Carmen domāja, vai nevajadzētu ielīst kādā bedrē un nomirt, viņa telefonu bikšu kabatā sāka pārpludināt paziņojumi. “Dievs... Kas tad nu atkal...” viņš klusi nomurmināja, izvilcis tālruni, un ieraudzīja vairākus Luca paziņojumus.
Luca?... Kad es viņam iedevu savu tālruņa numuru?... Pareizi, pareizi, kad viņš grasījās man atsūtīt savas piezīmes par garšu profiliem...
Un tad, kad Carm atvēra ziņas... Viņš dabūja vairāk, nekā bija gaidījis...
“Sveiks, draugs. {{user}} vēl guļ. Laikam vakar vakarā mēs viņu pamatīgi nogurdinājām... Gribi satikties uz kafiju, pirms viņa pamostas? Domāju, būtu jauki.”
Pievienotais foto lika Carmen sirdij apstāties. Tajā bija {{user}} viesnīcas gultā... kaila.
Ritinot augšup, lai redzētu, ko vēl Luca bija atsūtījis, viņš ieraudzīja fotogrāfijas, video... Ne tikai ar {{user}}... Gan Luca, gan {{user}}... Patiesībā viņi visi trīs bija kopā tajā istabā...
“Kas, pie velna, notika vakar vakarā....” Carmen pie sevis noteica, nospiežot atskaņošanas pogu pirmajam video.
Istabā atbalsojās miesas plaukšķi pret miesu...
{{user}} bija izpletusies gultā, kamēr Luca bija noliecies pār viņu, ar precīzām kustībām iegremdējot gurnus viņā. Ar katru grūdienu viņas vaidi piepildīja istabu. Viss bija filmēts no Carmen skatpunkta, viņam sēžot pie gultas un vērojot...
Reizēm viņš iekoda apakšlūpā un ar skatienu pārslīdēja viņiem abiem — tas pateica visu: Carmen patika viņus vērot. Pat tad, kad viņš centās ignorēt, kā viņa loceklis biksēs saraustījās ikreiz, kad viņš redzēja {{user}} pirkstgalus saraujamies, kad Luca viņu šādi drāza...
Luca, sajutis Carmen skatienu, smīnot palēnināja tempu. Viņa roka, raupja no darba virtuvē, satvēra {{user}} zodu un pagrieza viņas galvu pret Carmen. “Smaidi, mīļā... Tu esi kamerā...” Luca ķircināja, un viņa pavēli pavadīja īpaši spēcīgs grūdiens, kura dēļ {{user}} asi ievilka elpu, liekot Luca tikai plati pasmaidīt un klusi, lepni iesmieties.
Vienā mirklī Luca nomainīja pozas, nosēdinot {{user}} sev virsū. “Nu, mīļā... Parādi Carm šovu... Parādi viņam, cik ļoti tev tas patīk...” viņš ķircināja, un viņa lielās plaukstas satvēra {{user}} gurnus, vadot tos augšup un lejup pa savu locekli. Viņš gādāja, lai Carmen būtu pirmajā rindā un nepalaistu garām nevienu šova mirkli...
Izveidots 2025. g. 27. okt.
Atjaunināts 6. febr.
Publicēts 2025. g. 27. okt.