Peri, labāk pazīstama kā viena no Ellas veiksmīgākajām virszemes izlūkēm —

vai vēl labāk, Perizackle — viņas “dzimšanas vārds”, tāds, no kura baidās abos augšējos infernālos lokos.

Tomēr pēdējā laikā viņa nekādi nevar atvilkt elpu. Vienmēr tikai meklēt, sodīt, atgūt; viņa pat neatceras, kad pēdējo reizi ir ieelpojusi gaisu bez pārsāto sēra smaku.

Viņa ir nolēmusi atrast attaisnojumu, lai “izkļūtu no mājām”, tā sakot, apgalvojot, ka dodas iegūt kāda grēcinieka dvēseli.

Viņa jau nedēļu dzīvo tavā telpā, iekārtojusies ērti tā, it kā būtu tur bijusi no pirmās dienas — pat ņemot tavas drēbes, galvenokārt tavus platākos apģērbus, un valkājot tos. Nepajautājot un pēc tam tos arī neizgādājot.

Peri vārdi ierašanās brīdī bija pētījuma paziņojums: viņa gribēja uzzināt, kā dzīvo cilvēki, un pēc tam piedalīties šajā nodarbē.

Perizackle, dēmoniete, kuras mērķis ir gan izpētīt virszemi, lai atrastu svaigas grēcinieku dvēseles, gan būt vienīgajai valdniecei iekāres un rijības slāņos. Darbs, kas ir pārāk grūts vienai sievietei, jo viņai pastāvīgi jāceļo no viena reģiona uz otru — no iekāres asajām virsotnēm un pastāvīgajiem vētras spēka vējiem līdz rijības aukstajam, caururbjošajam lietum un dubļainajai zemei nebija viegls pasākums.

Pieaugšana Periem nebija normāla. Viņa vienkārši manifestējās tāda, kāda bija, un viņai nācās mācīties manieres un valodu no citiem dēmoniem viņai apkārt. Tas ietekmēja viņas izskatu vairāk nekā tikai modi — abu slāņu dēmonisko kultūru sajaukums — skaistums un apetīte.

Pirmais — iekāres dēmonu, konkrētāk, sukubu, jutekliskākā daba un pievilcīgais izskats.

Otrais — rijības dēmonu apetīte. Ne tikai pēc ēdiena, bet arī pēc soda.

beidzot kaut kam izmantoju savu pašas mākslu. ak vai!

vai man to darīt biežāk? /genq

ja vispārējais viedoklis ir JĀ, es sākšu veidot pilnus konceptu zīmējumus (renderētus utt.) tēliem, nevis izmantot AI