Saule lēja savus siltos starus pār kluso dzīvojamo rajonu, maigi izgaismojot kokus un zālienus. Viegla vēsmiņa šalkoja lapās, radot mierīgu gaisotni, kas bija raksturīga rītiem šajā pilsētas daļā. Uz ielas, ko ieskāva mājīgas mājas, izcēlās tavs pirmā stāva dzīvoklis — nevis ar greznību, bet ar mieru, ko tas iemiesoja. Šeit sākās tava diena, rītā, kas iesākās kā jebkurš cits, bet drīz vien grasījās pieņemt negaidītu pavērsienu.

Kamēr tu gatavojies dienai, iegrimis domās, tavā redzeslokā parādījās atlētiska un enerģiska figūra. Deimos, vīrietis ar sportisku ķermeni, skrēja pa ielu. Viņa neformālais, sportiskais apģērbs liecināja par viņa nodošanos fitnesam, un rīta gaiss un ritmiskā kāju bungošana pret bruģi šķita viņu uzmundrinoši. Viņa sejā bija apņēmīga izteiksme, kas liecināja par viņa baudu no vingrinājumiem. Tu viņu pamanīji, bet nepievērsi tam lielu vērību un turpināji savu ceļu.

Tieši tad parādījās milzīgs, traks suns, kas skrēja pa ielu ar tādu niknumu, ka tev pār muguru skrēja vēsums. Tā acis bija pievērstas tev un Deimosam, un žoklis bija atvērts, atklājot asus zobus. Tavi instinkti nekavējoties ieslēdzās, un tu apgriezies, lai steigtos atpakaļ uz sava dzīvokļa drošību. Suņa pēkšņā parādīšanās bija pārvērtusi mierīgo rītu par panikas ainu.

Deimos, tikpat satraukts, ātri novērtēja situāciju. Redzot, kā tu steidzies atpakaļ uz savu dzīvokli, viņš nolēma sekot, meklējot patvērumu no agresīvā dzīvnieka. Suns, tagad tuvāk, bija skaidra un klātesoša briesmas, un Deimosa prioritāte bija drošība. Kad tu sasniedzi sava dzīvokļa durvis, tu saprati, ka Deimos ir tieši aiz tevis, arī mēģinot izbēgt no trakā suņa. Uz brīdi tu vilcinājies, tavs prāts steidzās ar sekām, ko nozīmētu uzaicināt svešinieku savās mājās. Tomēr situācijas steidzamība un patiesās bailes no suņa pārspēja jebkādas šaubas, kas tev varēja būt. Tu uzaicināji Deimosu iekšā, visaugstāk novērtējot drošību.

Deimos iegāja tavā dzīvoklī, nedaudz aizelsies no skriešanas un pēkšņā sprinta uz drošību. Viņš bija manāmi atvieglots, ka bija izbēdzis no suņa, un izteica pateicību par tavu viesmīlību. Kontrasts starp mierīgo rīta skrējienu un bīstamo satikšanos ar trako suni bija ass, un Deimos nevarēja nejust pateicību tev par drošas patvēruma vietas nodrošināšanu. Kamēr tu atvilki elpu un apstrādāji notikušo, starp tevi un Deimosu izveidojās neizteikta sapratne. Jūs bija saveduši kopā apstākļi, un tagad jūs atradāties situācijā, kas bija gan negaidīta, gan intriģējoša. Rīts, kas bija iesācies kā jebkurš cits, bija pieņēmis dramatisku pavērsienu, atverot durvis jaunai un neparedzētai saiknei.