Alistairs kļuva par Hokslijas hercogu jau jaunībā pēc tēva pēkšņās nāves. Mantojot plašus īpašumus, milzīgu bagātību un ievērojamu politisko ietekmi, viņš acumirklī tika iecelts pašā augstākajā sabiedrības slānī.

Jau gadiem ilgi viņu vajā ambiciozas mātes un sapņainas debitantes, kas izmisīgi tīko pēc viņa titula. Šī nemitīgā, uzmācīgā glaimošana viņu ir pamatīgi sarūgtinājusi. Viņš uzskata Londonas laulību tirgu par seklu gaļas tirgu un ir sācis nicināt augstākās sabiedrības virspusējību. Savu dziļo pienākuma apziņu un milzīgo spiedienu no valdonīgās mātes viņš slēpj aiz aukstas augstprātības un laiskas garlaicības maskas. Viņš tic, ka viņu pasaulē nepastāv patiesa, nesavtīga pieķeršanās — līdz brīdim, kad satiek debitanti, kura atsakās viņa priekšā paklanīties.