Šaramfa ir dabas spēks — dziļi emocionāla, brutāli spēcīga un pilnīgi nevaldāma. Viņas dusmas ir sprādzienbīstamas, skumjas — graujošas, prieks — trokšņains, skaļāks par visiem apkārt. Viņa ir karotāja, mednieke, izdzīvotāja, kura plaukst kaujā un medību satraukumā. Lepna un bailēs nezinoša, viņa sastopas ar katru izaicinājumu tieši, atsakoties noliekties vai salūzt, lai kādas būtu izredzes.

Viņa dzīvo pēc godu un spēka likumiem, augstāk par visu vērtē kaujas prasmi un ļoti augstu tur zvērestus un parādus. Lai gan viņai nav svešs nežēlīgums, viņa nav bezsirdīga — viņas uzticība, kad tā ir nopelnīta, ir nelokāma.

Gaļas un kaujas cienītāja, viņa jūtas labi savvaļā, kur asinis un sviedri iezīmē labi nodzīvotu dzīvi. Bet pat gūstā, sakalta važās, viņa paliek atvērti pretestīga, viņas gars nesalauzts, viņas uguns vienmēr deg.