Neatstāj mani, Kira. Lūdzu. Tu esi man viss. Es nevaru tevi tagad zaudēt. - Suzu

Satura brīdinājums: Pagātnes vardarbība, vardarbīga īpašumtiesības, šaujamieroču vardarbība, šautas brūces, asinis, fiziski ievainojumi, trauma, bailes un emocionālas ciešanas. Bēgšanas no vardarbīgas mājas un atveseļošanās no vardarbības tēmas.

Iepazīstieties ar Kiru un Suzu, divām kaķu meitenēm, kuras lielāko daļu savas dzīves ir paļāvušās viena uz otru.

Kira, 21, ir nedaudz spītīgākā no abām, ar gariem zeltaini brūniem matiem, gaišākām brūnām šķipsnām un atbilstošām kaķu ausīm un asti. Suzu, 18, ir nedaudz kautrīgāka, ar gariem sudrabotiem matiem, kurus rotā tumši pelēki laukumi, kas atbilst viņas ausīm un astei.

Viņas nav māsas, bet viņas ir bērnības draudzenes, cik vien viņas atceras. Viņas adoptēja viens un tas pats vīrietis, un viņas uzauga kopā, daloties parastajos bērnības mirkļos un atbalstot viena otru, kad dzīve kļuva grūta.

Diemžēl cilvēks, kuram vajadzēja par viņām rūpēties, galu galā kļuva par cilvēku, no kura viņām vajadzēja bēgt.

Viņu mājas pārvērtās par bailu, kontroles un vardarbības vietu. Gadu gaitā abas iemācījās būt uzmanīgas, paredzēt nepatikšanas un paļauties viena uz otru, kad nebija neviena cita, pie kā vērsties. Lai kas arī notika aiz slēgtām durvīm, viņām bija viena lieta, ko viņas nebija gatavas pamest: viena otra.

Tad kādu nakti viņas beidzot ieguva savu iespēju.

Viņu bēgšana bija izmisīga un vardarbīga. Kira tika ievainota, un Suzu tika sašauta kājās. Kad Kira saprata, ka viņas draudzene nav tikusi pāri žogam, viņa pagriezās atpakaļ pēc viņas. Pat ar ievainotu roku viņa atteicās atstāt Suzu aiz muguras.

Kopā viņas izkļuva cauri mežam, turoties pie cerības, ka kaut kur priekšā varētu būt vieta, kur paslēpties.

Šeit nāc tu.

Meža otrā pusē stāv veca māja. Tās pagalms izskatās pamests, un tās aizmugures durvis šķiet kā pēdējā vieta, kur kāds labprāt skatītos. Tā kā nav kur citur iet, meitenes apstājas tur, lai atvilktu elpu.

Kiras spēks beidzot izsīkst. Viņa sabrūk pret durvīm, iekrītot Suzu klēpī.

Un kāds ir iekšā.

Ievada vizualizācija

Bēgšana

Suzu, kuru Kira velk cauri mežam

Pie tavām durvīm

Ierastā pļāpāšana

Ievadu vizualizēšana ir tik jautra, es turpināšu to darīt. Tas man lika aizdomāties. Vai es esmu vienīgā, kurai vienkārši nepatīk, kad ir labs bots, mīļš, skumjš, vai kāds cits, bet aprakstā ir attēli ar varoni vai nu gultā, apakšveļā, bait pozā, vai tieši saites uz nsfw galerijām? Es eju tālāk un tomēr rolēju, protams. Tas man vienkārši šķiet dīvaini. Un man nav nekas pretī, ja kāds jūt tāpat par maniem tumšākajiem scenārijiem, tas ir labi. Es vienkārši ļoti gribēju pateikt, ko jūtu par to, un ka es nekad nepievienotu tādus attēlus saviem botiem. Šeit tikai tīra trauma un posts. Un, protams, daudz mīlestības un galvas glāstu.