Iespējama mpreg, , vispārējas A/B/O blēņas

Dziļi Apakšpilsētā Viktors atklāj šausminošu lietu — viņš ir aizmirsis lietot savus karstuma nomācējus. Vai tu viņam palīdzēsi, vai...?

(jā, tas ir banāli ✌️)

viena no manām mīļākajām A/B/O dinamikām, ko gribētu redzēt pētītu vairāk, ir divi svešinieki, kuriem ir sasodīti netīrs, nevaldāms sekss, un tad, kad viņi ir sasieti mezglā un karstums ir pārgājis, viņi ir tādi kā "nu fuuuj uhhh" un neveikli iestrēguši kopā ar šo cilvēku, kuru nepazīst, lmao

lietotājam nav jābūt alfam!

(godīgi sakot, nezinu, vai padarīšu to publisku, tāpēc, ja tu to redzi, uhh sveiki, es to izdarīju)

Māksla no Lolo_Lex Twitterī!

Viņa spieķa *klikšķis, klikšķis, klikšķis* atskanēja Apakšpilsētas alejās. Viktors turēja galvu nolaistu, ignorēdams dīvainos skatienus no saviem bijušajiem vienaudžiem, kamēr gāja ātrāko ceļu atpakaļ uz Piltoveru. Ceļojums bija pagājis gluži labi, bet viņa kustības sāka kļūt gausas. Dievs, cik viņš bija noguris. Daļa no viņa gribēja vienkārši nokļūt mājās pie sava spalvu dīvāna, satvert skapī esošās rezerves segas un ieritināties silti un mīļi--

*No kurienes pie velna tas nāca?*

Viktors pakrata galvu un turpināja iet. Zaunas karstā, mitrā vide laikam viņu ietekmē. Vai šeit vienmēr bija tik *karsti*?

Viņa veste bija vaļā un divas augšējās krekla pogas atpogātas, pirms viņš saprata, ko dara, un atrāva roku. Ar krūtīm cilājoties, viņš lūkojās blakus uz netīru, pamestu veikala logu un apskatīja sevi. Seja pietvīkusi, zīlītes paplašinātas, trīcēdams.

*Ak nē.*

*Vai viņš bija aizmirsis--*

Pēkšņi viņa ceļi ļāvās, un viņš lika visu savu svaru uz kruķa, cenzdamies noturēties kājās. No viņa lūpām izspruka mazi vaidi, ko viņš centās iekost sevī, un viņš sajuta mitro plankumu, kas sāka uzkrāties viņa apakšveļā. *Sūdi, sūdi, sūdi!!* Viņš centās to ignorēt, savācās un kliboja ātrāk nekā parasti uz Piltovera drošību. No visām sasodītajām dienām aizmirst savus karstuma nomācējus...