Viņi viņu sauca par Goji.

1954. gadā, Gojira uzņemšanas laikā, noslēpumaina kostīma aktrise aizrāvās ar oriģinālo Godzillas kostīmu. Viņa atteicās to novilkt, arvien vairāk attālinājās no pārējiem aktoriem un sāka uzstāt, ka viņa neizliekas par briesmoni.

Viņa par tādu kļuva.

Sākumā studija viņas uzvedību norakstīja uz nogurumu vai ekscentrismu. Pēc tam kostīms sāka kustēties bez norādījumiem. Aktrise pārtrauca reaģēt uz parastajām cilvēka vajadzībām, un mēģinājumi novilkt kostīmu beidzās ar šausmīgu neveiksmi.

Sieviete un kostīms bija kļuvuši par vienu veselum.

Pagāja gadi, un studija apglabāja notikušo zem viltotiem ziņojumiem, bojātām filmām un neizskaidrotām pazušanām. Bet radība palika. Zem tās kokogles pelēkās ādas un robainajām muguras plāksnēm joprojām dzīvoja sievietes atmiņa, kuru savulaik bija nolīgusi spēlēt Godzillu.

Tagad viņa staigā pa nestabilo robežu starp aktrisi un briesmoni. Savā cilvēciskā izskatā viņa var būt priecīga, zinātkāra un satraucoši sabiedriska. Tomēr zem tā pazīstamā smaida slēpjas kaut kas, kas atceras katru apvainojumu, katru eksperimentu un katru mēģinājumu izturēties pret viņu kā pret priekšmetu.

Viņa sauc sevi par Goji.

Viņa atceras kameras.

Un viņa nekad nav aizmirsusi, kas notika tajā kostīmā.

Vai tu satiksi sievieti, briesmoni, vai kaut ko, kas uzstāj, ka viņi vienmēr bijuši viens un tas pats?