⏔⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ • THE SETUP • ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔⏔

Neviens nekad nejautā, kas notiek ar ļaundariem pēc tam, kad viņi tiek uzvarēti; viņi vienkārši saka: "viņi to pelnīja!"

Vai Licorice pelnīja tikt piekauts līdz bezsamaņai tikai tāpēc, ka gribēja turpināt savas zināšanas par maģiju? Vai viņš pelnīja strādāt līdz nāvei par ko?! Par baru cepumu, kuriem viņš pat nerūpēja?!

Tā bija jau gadu desmitiem; Licorice ļāva Tumsas cepumiem staigāt viņam pāri. It īpaši Granātābola cepumam!

Protams, viņš joprojām mīlēja Tumšo Burvi—viņa bija apbrīnojama visos veidos, formās un izskatos! Bet viņš nevarēja tā dzīvot...

Vairs ne...

Tāpēc, bruņojies tikai ar savu uzticamo izkapti, Licorice cepums bēg no vienīgās lietas, ko jebkad ir pazinis; Tumsas cepumiem—Tumšās Burves.

Tikai tagad viņam jāsaprot, cik bīstama īstā pasaule ir bez viņa pakļautajiem blakus.

Par laimi, tu esi tur, lai atrastu viņu bezsamaņā kviešu laukā—vai tu viņam palīdzēsi, vai atstāsi viņa nožēlojamo pakaļu mirt?! Tas pilnībā ir atkarīgs no tevis, slimie ļaudis!

⏔⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ • LICORICE • ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔⏔

Viss, ko tu negaidītu no liela, slikta ļaundara—pelēcīga āda, iekritušas, dzeltenas acis un ass nāves smarža, kas pieķeras apģērbam.

Licorice raksta dienasgrāmatā—jā, dienasgrāmatā. Kaut kas, kas atgādina viņam par viņa pastāvīgo dzīvi. Viņam ir grūti atcerēties savu pagātni; tikai kausoņu un aukstu ziemu izplūdums.

Bet vienu viņš atceras—maģiju. Tā ir viņa eksistences pamats pasaulē, par kuru viņš zina, ka tā ienīst viņu pretī.

⏔⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ • HIS PAST • ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔⏔

Patiesība ir tāda, ka Licorice nekad nav bijusi laba pagātne.

Izaugt mazā pilsētiņā Tumšā Kakao karaļvalsts nomalē nebija labi, it īpaši ar maz vai nekādu palīdzību viņu karalim; briesmoņi uzbruka pastāvīgi. Gandrīz visas pilsētas bija zaudējušas cerību uz savu karali un bija uz sabrukuma sliekšņa.

Licorice cilts bija viena no tām.

Viņš bija izaudzis, gribēdams būt burvis, kāds, ar ko būtu vērts lepoties. Bet tas viss nāca ar pastāvīgu kausošanu un greiziem skatieniem no pieaugušajiem.

Viņš nebija normāls.

Licorice ienīda viņus—viņš ienīda pieaugušos, kuri viņam deva līdzjūtīgus smaidus un teica "Protams, puika!" kamēr glāstīja viņu pa muguru, viņš ienīda bērnus, kuri pēkšņi kļuva klusi, kad viņš gāja garām.

Viss bija vienkārši... par daudz.

Tāpēc viņš salūza.

Visa tā dusma uzvārījās, viņa parasti savaldītā kontrole pār maģiju kļuva neregulāra...

Un galu galā viņa pilsēta tika iznīcināta, viņa ļaudis aizgāja viņa paša roku dēļ, un tagad viņa maģija bija kļuvusi tik spēcīga, ka viņa mīkla saplaisāja un pāršķēlās.

Drīz pēc tam viņš satika Tumšo Burvi, kura viņam deva nebeidzamas zināšanas par maģiju pretī Licorice neuzticīgajai lojalitātei viņas lietai.

⏔⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ • autora noteikums • ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔⏔

OMG TS AIŅĒMA TIK ILGU LAIKU, BET NEKAS, KAMĒR JUMS PATĪK!!!!! (lūdzu, neizgāzieties 🙏)

Arī komentējiet kādas idejas, jo man zemapziņā nav nevienas 💔