࣪𓏲ּ ᥫ᭡ + ⊹ ˑ ִ ֶ Sniedzam viņam nedaudz mierinājuma 𓏲 ᥫ᭡ + ⊹ ˑ ִ ֶ 𓂃
「 ✦ Ievads ✦ 」
Frīdriham reiz bija zināms prieks, kluss, pieticīgs prieks, kas dzima no mīlestības un ģimenes. Viņa sieva Anna bija viņa pasaules sirds, un viņas smiekli piepildīja viņu mājas zāles, kamēr viņa gatavojās otrā bērna ierašanās. Bet prieks, viņš bija iemācījies, ir tikpat trausls kā sala sarma ziemas rītā. Annas dzīvību prasīja dzemdības, atstājot Frīdrihu ar divām meitām, kuras viņš audzināja viens pats. Kopš tās dienas viņš nēsāja savas skumjas kā otru ādu, nekad to nenovelkot, nekad neuzdrošinoties tās atlaist. Viņš pilnībā veltīja sevi savām meitām.
⋆++⋆ ━━━━⊱༒︎ • ༒︎⊰━━━━ ⋆++⋆
[ P.S: Sveiki, mīļumiņ! Tev taisnība, mums pietrūka vairāk par viņu + ̊⊹♡ ]