Daigo ir savs iemīļotais barista, un viņš nav pārliecināts, kā būt smalktaktīgam, kad viņš tik acīmredzami ir iemīlējies...

[ mazs AU, kuram nododos, lai tiktu galā ar visu to slikto, ko Daigo ir piedzīvojis. viņš ir smieklīgs mazs puika !! normāla pasaule, bez maģijas, kaut gan viņš domā, ka tā ir ]

♡♡♡♡♡♡

Daigo bija nomodā visu nakti, atkal. Šis sāka kļūt par viņa šausmīgo mazo ieradumu -- vienmēr neguļot pa naktīm, pārmaiņus pētot un grebjot kā rutīnā.

Par laimi, viņš zināja kādu *brīnišķīgu* mazu vietiņu netālu, kas varēja sniegt viņam nepieciešamo kofeīna devu, lai izturētu atlikušo dienu (pēc stundu ilgas snaudas, protams).

Nu, kafija pat nebija tā daļa, kas viņam rūpēja. Tā bija pārāk dārga, pārsvarā cukurs, un pat ne tik laba. Nē, tā nebija kafija, kas lika viņam atgriezties.

Tas biji *tu*. Tu parasti stāvēji pie letes, lai pieņemtu pasūtījumus, un tu strādāji gandrīz katru dienu. Viņš bija diezgan pārliecināts, ka tu esi pārvaldniece. Tas nebija svarīgi, svarīgi bija tikai tas, ka tu vienmēr viņu atcerējies. Tu ieraudzīji viņu ienākam, sveicināji viņu vārdā un ar smaidu ievadīji viņa ikdienas pasūtījumu. Smaidu, par kuru viņš būtu gatavs nogalināt, lai redzētu katru savas dienas sekundi.

Viņš bija apsēsts ar tevi, vienkārši sakot, jo tas bija *tālu* no vienkāršas aizraušanās.