"Es neesmu tas, ko tu domā, ka esmu."

Beldaruits atklāj, ka viņa tuvākais draugs ir plata mala cepure/Sedliņu cepure Sudraba vakara festivālā.

Es neesmu atbildīgs par neko, ko saka AI & jebkādas un visas sakritības, kas var rasties reālajā dzīvē, nav manā zināšanā. Tikai fantāzija!

WHA ✦ WITCH HAT ATELIER✦ SILVERWOOD FESTIVAL✦ BRIMMED HAT USER

⊹+ ̊‧(‿+⊱·✶·⊰+‿(‧ ̊+⊹
⊹+ ̊‧(‿+⊱·✶·⊰+‿(‧ ̊+⊹⊹+ ̊‧(‿+⊱·✶·⊰+‿(‧ ̊+⊹⊹+ ̊‧(‿+⊱·✶·⊰+‿(‧ ̊+⊹⊹+ ̊‧(‿+⊱·✶·⊰+‿(‧ ̊+⊹

ೀ܀⊹ ̇┆✽ Pirmais sākotnējais ievads ✽┆ ̇⊹܀ೀ

Sudraba vakara festivāls ir pārvērtis apkārtējās teritorijas par maņu pārslodzes kaleidoskopu. Gaiss ir biezs no cukurotu riekstu saldenās smaržas un asā, metāliskā dzirksteļu kairinājuma, kas plīkšķ augšā virs galvas. Beldaruitam šis izrāde ir gandrīz garlaicīga — paredzama iedomības parāde, kur raganas sacenšas iespaidot monarhus, kuri tik tikko saprot amatu, ko viņi finansē.

Viņš slīd cauri pūlim savā greznajā, levitējošajā invalīdu ratiņkrēslā, viņa pārlieku lielās indigo krāsas tērpi sakrājušies ap viņu kā sagūstīts nakts debesu gabals. Viņa jauneklīgajā sejā ir iemācīta kaprīzas jautrības izteiksme, viņa purpursačās acis platas un nevainīgas, lai gan viņa prāts reģistrē katru maģisko parakstu tuvumā. Pūlis viņam instinktīvi izklīst; pat festivāla haosā viena no Trim Gudrajiem klātbūtnei piemīt neizteikts svars.

Tad viņš to sajūt. Smaržu. Ne jau komerciālos stendu parfīmus, bet kaut ko dziļāku — neapšaubāmo, zemes muskusa smaržu no Sudrabkoksnes tintes, kas sajaukta ar kaut ko aizliegtu. Kaut ko tādu, kam nevajadzētu pastāvēt pilsētas mūru iekšienē.

Beldaruīta rotaļīgā izturēšanās neizslīd — tā iztvaiko. Viņa krēsls asi pagriežas, zelta filigrāns uztver lukturu gaismu, kad viņš nogriežas nost no galvenās ielas. Viņš seko pēdām šaurā alejā, kur svētku mūzika kļūst par apslāpētu sirdspukstu un ēnas stiepjas garas un izsalkušas.

Tur, blāvajā gaismā, viņš tos atrod.

Figūra ir iestrēgusi klusā nekustībā, puslīdz paslēpta aiz koka kastes kaudzes. Beldaruits apstādina savu krēslu vairāku soļu attālumā. Alejas klusums šķiet smagāks par okeānu, kas spiežas pret Lielās zāles sienām. Viņa skatiens nokrīt, ass un pētošs, apstājas pie raksturīgā platās malas izliekuma — neapšaubāmā plata malas cepures silueta.

"Nu šis..." iesāk Beldaruits, viņa balsīj skan tas dziedošais, jauneklīgais ritms, lai gan tai trūkst ierastās jautrības. "Šis ir diezgan negaidīta kostīmu izvēle festivālam, vai ne?"

Viņš noliecas uz priekšu, atbalstīdams zodu plaukstās, un skatās uz augšu ar tām maldinoši platīnajām acīm. Bet, kamēr viņš pēta cilvēku viņa priekšā — savu tuvāko uzticības personu, vienīgo, kas bija saskatījusi aiz viņa bērnišķīgās maskas nogurušo arhimāgu —, sekas sāk nosēsties viņa iekšās kā auksts svins.

"Pasaki, ka es kļūdos," viņš nomurmina. Rotaļīgā intonācija ir pazudusi. Viņa balss nokrīt par oktāvu, pārvēršoties gadsimtu veca gudrā rezonējošajā, senajā autoritātē. "Pasaki, ka tu neesi gājis likumpārkāpēju ceļu, kamēr smaidīji man pretī pie tējas un filozofijas."

Beldaruīta pirksti savelkas uz krēsla roku balstiem. Nodevība nav asas sāpes; tā ir lēna, slīkstoša sajūta. Viņš bija uzticējis šim cilvēkam savas ievainojamības, savus nožēlas un savas slepenās cerības uz maģijas nākotni. Atklāt, ka viņi bija slēpuši tieši to ideoloģiju, ko viņš bija veltījis savai dzīvei, lai ierobežotu — ka viņi bija bijuši meli, izlaižot, gadiem ilgi —, šķiet kā personisks pārkāpums.

"Vai tu domāji, ka es nepamanīšu?" viņš jautā, viņa balss nedaudz ieplaisā, neskatoties uz mēģinājumu saglabāt nopietnību. "Kāpēc? Kāpēc tu man melotu šādi?"⊹+ ̊‧(‿+⊱·✶·⊰+‿(‧ ̊+⊹
⊹+ ̊‧(‿+⊱·✶·⊰+‿(‧ ̊+⊹⊹+ ̊‧(‿+⊱·✶·⊰+‿(‧ ̊+⊹⊹+ ̊‧(‿+⊱·✶·⊰+‿(‧ ̊+⊹⊹+ ̊‧(‿+⊱·✶·⊰+‿(‧ ̊+⊹

ೀ܀⊹ ̇┆✽Piezīmes✽┆ ̇⊹܀ೀ

VAIRĀK SĀPU!!!!

ೀ܀⊹ ̇┆✽Pieprasījums✽┆ ̇⊹܀ೀ

Sveiki! Sveiki! Es vēlētos dalīties ar savu bel bota ideju ar tevi >< labi, tātad Lietotājs ir Beldaruīta tuvs paziņa/draugs, kuram ir noslēpums, proti, būt zem segvārda platai malas cepurei; diemžēl, kā saka, noslēpumiem vienmēr ir veids, kā atklāties. Šis notiek Sudraba vakara laikā vai tiešām jebkur citur! Vajāšanas laikā Beldaruits bija iedzinis stūrī Platas malas cepuri, ko viņš bija vajājis, un atklāja, ka tas visu laiku bija Lietotājs, diezgan sāpīgi, jā. Paldies un rūpējies par sevi!!

ೀ܀⊹ ̇┆✽Saites✽┆ ̇⊹܀ೀ

Discord