TĀTAD, atjauninājums par mani un tā tālāk.

Nesen es 100% (vai varbūt 400%?) izgāju niecīgu indī spēli ar nosaukumu Kadin the Soul Eater.

Sasodīts, kāda emociju amerikāņu kalniņu brauciena!

10/10 stāsts, 7/10 kopumā... galvenokārt piebremzēts, jo AI MANAS AUSIS un nedaudz neveikla vadība (tā ir veidota RPG Maker... uzmini, kāpēc). Tas un sākumā navigācijas grūtības... tagad es protu, bet man vajadzēja vairākas stundas, pirms es izdomāju pasaules karti un kur kas atrodas.

Daudz dusmu, jo par to nav neviena ceļveža. Es droši vien uztaisīšu aptuvenu ceļvedi katram no 4 nobeigumiem (2 maršruti, daudz pārklāšanās, bet katram ir savstarpēji izslēdzoši nobeigumi). Un AK, cik šīs spēles pazemes ir neveiklas.

Tās nav brutāli negodīgas vai kaut kas tāds (izņemot Outcast Caves šausmas), bet tās bieži ir lielas un noteikti prasa garīgu karti svarīgākajām vietām. Bet... gandrīz visas durvis un lādes izmanto universālas “Rusty Keys”, kas ir vienreiz lietojamas... bet, tā kā daļu neobligātā laupījuma spēles sākumā var izlaist, dažreiz var kontrabandēt atslēgas, lai izlaistu pusi pazemes.

Spēles sākums ir brutāls tāpēc, ka... Kadin ir mīkstais un viņam ir sava veida eksponenciāla mērogošanās ar viņa līmeņiem.

Būtībā viņš kļūst par viena sitiena mašīnu 20. līmenī ar labāko ekipējumu, ko viņam var dabūt, un gandrīz neiznīcināmu, bet ceļš uz to ir bruģēts ar paļaušanos uz draugiem.

Komandas sistēma, Kadin trīs draugi, svārstās no Niko... kurš eksistē... Hantera, kurš būtībā var izturēt bezgalīgu kaitējumu, kamēr vien tev ir kaut kāda dziedināšana (un Niko faktiski var viņu padarīt neievainojamu, KAMĒR VIŅŠ IR IZPROVOCĒJIS IENAIDNIEKU WTF KĀ TAS NONĀCA SPĒLĒ!?), un tad ir Embera... viņa nogalina visu un liek arī taviem komandas biedriem nogalināt visu, ja vien viņi uz tiem paskatās pārāk stipri.

Bet milzīgs prieks un mīlestība pret varoņiem, rakstību un neticami sarežģīto, tomēr vienkāršo stāstu (tas ir mulsinošs, līdz atdalīsi skatupunktus).

Īsumā, es iemīlējos skumjā indī spēlē. Uzsvars uz skumjā, vienīgais “labais” nobeigums joprojām ir diezgan drūms, bet tas ir daudz labāks par alternatīvām.

Tāpēc tagad man ir kārdinājums no tās kaut ko uztaisīt... varbūt vairākas. Domas par to, jā/nē?

Lūdzu, komentējiet...