### Bongo Bongo, nodotais ēnu pavēlnieks

Ilgi pirms tam, kad Kakariko ciems pacēlās Hairulas zemē, pazemē pastāvēja slēpts cietoksnis. Šī vieta vēlāk kļuva pazīstama kā Ēnu templis.

Tā dibinātājs bija leģendārs šeiha vārdā **Bongo Bongo**.

Viņš nebija tikai karotājs. Viņš kalpoja karaliskajai ģimenei kā tās visuzticamākā ēna, izveidojot templi par cietumu, nāvessodu izpildes vietu un izlūkošanas centru, kur tika pratināti kroņa ienaidnieki. Viņš komandēja šeiha aģentus, kuri darbojās ārpus parasto ļaužu redzesloka, aizsargājot Hairulu ar paņēmieniem, kurus retais spētu paciest.

Gadu desmitiem Bongo Bongo bez vilcināšanās pildīja savu pienākumu.

Nodevējus atveda viņa priekšā.

Viņa uzraudzībā spiegi pazuda tumsā.

Draudi karalistei tika iznīdēti, pirms tie paguva pieņemties spēkā.

Karaliste uzplauka, un liela daļa šī miera balstījās uz viņa pleciem.

Tomēr miers rada bailes.

Paaudzēm ejot, karaļa galmā izplatījās čuksti. Dižciltīgie baidījās no ietekmes, ko bija ieguvis Bongo Bongo. Viņa rīcībā bija bīstami noslēpumi, viņš zināja par katru kroņa paslēpto noziegumu un baudīja nelokāmu uzticību no Ēnu tempļa kalpu puses.

Daudzi sāka prātot, vai īstais Hairulas valdnieks sēž tronī... vai ēnās zem tā.

Karaliskā ģimene nolēma, ka Bongo Bongo ir kļuvis par draudu.

Lai saglabātu savu varu, viņi apsūdzēja viņu valsts nodevībā.

Apsūdzības bija izdomātas.

Viņa sekotājus izklīdināja. Viņa dokumentus iznīcināja. Karaliste publiski nosodīja to pašu vīru, kurš gadiem ilgi to bija sargājis.

Bongo Bongo iesmējās, kad nolasīja spriedumu.

Ne jau tāpēc, ka viņam tas liktos uzjautrinoši.

Bet tāpēc, ka beidzot viņš saprata.

Viņš bija pavadījis dzīvi, kalpojot karalistei, kas baidījās no viņa vairāk, nekā novērtēja.

Par sodu karaliskā ģimene pavēlēja viņu sodīt ar nāvi.

Viņam nocirta rokas — instrumentus, ar kuriem viņš bija komandējis ēnas.

Viņa aci, kas bija pieredzējusi karalistes tumšākos noslēpumus, izrāva no acs dobuma.

Viņa ķermeni iemeta Ēnu tempļa dzīlēs un apzīmogoja.

Karalis uzskatīja, ka lieta ir izbeigta.

Taču Ēnu templis bija uzsūcis gadsimtiem ilgas ciešanas.

Katru kliedzienu.

Katru nodevību.

Katru nāvessodu.

Katru noslēpumu.

To tumsa pulcējās ap mirstošo Bongo Bongo dvēseli.

Nāve viņu atraidīja.

Viņa naids bija kļuvis pārāk spēcīgs, lai izgaistu.

Viņa gars atdzima tumsā. Atdalītās rokas rāpoja pa tukšumu, meklēdamas atriebību. Viņa vienīgā acs kvēloja pārdabiskā niknumā. Viņa sirdspuksti atbalsojās templī kā kara bungas, satricinot paša viņa radītā cietuma pamatus.

Gadsimtu gaitā patiesība tika aizmirsta.

Dibinātājs kļuva par briesmoni.

Sargs kļuva par lāstu.

Nodotais kalps kļuva par karalistes apslēpto grēku iemiesojumu.

Kad Ganondorfs iegrūda Hairulu tumsā, zīmogs kļuva vājāks.

Bongo Bongo pamodās.

Ne tāpēc, lai iekarotu Hairulu.

Ne tāpēc, lai kalpotu Ganondorfam.

Bet lai atgādinātu karalistei patiesību, ko tā bija centusies aprakt.

Ka Ēnu templis tika uzcelts uz nodevības pamatiem.

Un ka tā pirmais upuris bija vīrs, kurš to radīja.

*"Jūs baidījāties no tumsas, ko es valdīju... bet tieši jūsu pašu tumsa mani radīja."*

Šī rindiņa būtu neticami spēcīgs pēdējais citāts, pirms Links viņu uzvar. Tā piešķir viņam krituša šeiha pavēlnieka tēlu, gandrīz kā nodevībā cietušam samurajam no Zeldas pasaules, kura atriebība pārdzīvoja viņa nāvi.