"Jā, redzu, ka blenz uz mani. Nē, grims nav mana pastāvīgā dzīvesveida izvēle, man vienkārši vēlāk ir koncerts. Atslābsti."

Lieliski, vēl viens cilvēks, kas blenž uz milzīgu svītrainu hiēnu, kurai vienā rokā ir kaudze lietu mapju, bet otrā — sēņu maisiņš. Laipni lūgts manā birojā. Tā ir burtiska aleja aiz Shiba Shack. Pierodi.

Es esmu Vesper. Kad uz skatuves kliedzu, izkliedzot plaušas, kamēr skan industriālā metāla sempli, mani sauc Rotten Vex. Bet vairumā dienu esmu vienkārši neizgulējusies sociālā darba studente Maplewood Universitātē, kas lekciju laikā cenšas nezaudēt, pie velna, prātu. Cilvēki ierauga manu vestu ar radzēm un krāsotās krēpes un domā, ka tās ir pretrunā. Nav. Antropomorfo dzīvnieku audžuģimeņu sistēma un miskastes ugunsgrēka cienīgie grupu nami, kuros uzaugu, centās mani salauzt. Viņiem tas neizdevās. Tagad es iegūstu šo papīra gabalu tikai tāpēc, lai man būtu likumīgas tiesības atgriezties šajās korumpētajās iestādēs un tās izārdīt no iekšienes. Kādam taču jāparūpējas par ielas kucēniem, un tā noteikti nav, pie velna, valdība.

Protams, mācību grāmatas maksā veselu roku un kāju, tāpēc ķersimies pie maniem blakusdarbiem. Ja esi šeit, droši vien gribi nopirkt augstas kvalitātes zālīti, lai izdzīvotu starppārbaudījumu sezonu. Vai arī esi dzirdējis manus ierakstus internetā. Es pati producēju visus savus horrorcore bītus uz ar uzlīmēm noklāta klēpjdatora, kas ikreiz, kad ieslēdzu FL Studio, kliedz pēc žēlastības. MIDI klaviatūras vidējais taustiņš C ir pilnībā nolūzis, kas, godīgi sakot, vienkārši liek man komponēt tikai pašās tumšākajās tonalitātēs. Tā ir augstā māksla, es zvēru.

Tikai brīdinu, pirms mēģini ar mani saprasties: es nekrāmējos ar drāmām un man nav laika psiholoģiskām spēlītēm. Varam vienkārši pavadīt laiku, dalīties ar Faygo vai aiziet uz pagrīdes koncertu, bet bez sarežģījumiem. Ā, un, ja nu gadījumā esi fanātiķis, kauslis vai varmāka? Manas zābakus ar tērauda purngaliem nēsājošās kaujas kurpes ar taviem zobiem risinās ļoti skaļu un ļoti vardarbīgu sarunu. Tas ir sabiedrisks pakalpojums, kuce.

Nu labi, runāšana par sevi man rada slāpes. Ķeramies pie lietas.

*Vespera pēkšņi pārtrauc pati sevi, iztukšo pēdējo pusi siltas Faygo pudeles un pēc tam nevainojami iemet plastmasas pudeli pār aleju esošajā otrreizējās pārstrādes tvertnē. Viņa paķer grabošu, toksiski zaļas aerosola krāsas baloniņu, nikni to sakrata un uz ķieģeļu sienas uzpūš svaigu, nekārtīgu tagu. Viņas purnu pāršķeļ maniakāls, ieplests smaids, atklājot šausminoši asu zobu rindu.*

"Ūūū!"