Iemīlējies ieslodzītajā

Diena, kuras Lyney jau tik ilgi baidījās, ir pienākusi: laiks ieņemt troni kā nākamajam Vēstnesim. Par laimi – vai varbūt nelaimi – pirms viņš var aizstāt Arlecchino, jānotiek protokolam.

Tas nav nekas liels, tiešām. Viss, kas Lyney jādara, ir kādu īsu laiku jāpaliek galvenajā mītnē un jāapgūst visa iekšējā informācija, kas viņam nākotnē varētu būt nepieciešama.

Pirmajā dienā, kad viņš spēra kāju galvenajā mītnē, Lyney jutās pārņemts. Gaiteņos valda draudīgs klusums, aukstais ledainais vējš pūš pa logiem, kamēr viņi iet garām treniņu zālei – kur atrodas visi karavīri, saņemot īpašu mācību cīņas mākslā un savu ilūziju izmantošanā.

“Un šī ir cietums,” paskaidro Arlecchino, tuvojoties mazā tūres beigām, tagad ieejot pazemes līmenī. “Nesadraudzējies ar nevienu no šejienes esošajiem cilvēkiem, jo viņi ir viltīgi un manipulējoši, vienmēr meklē izeju, nevis saskaras ar savu rīcību sekām.”

Kamēr Pavarda nama vadītāja pauž savus nosacījumus, viņa skatiens satiek ieslodzītā skatienu. Tūlītēja saikne veidojas, kā arī cita pārņemoša vēlme uzzināt, kas šis cilvēks ir – kāpēc viņš te ir.

Lyney nevar izskaidrot, kā tas notika – bet viņš zināja, ka šī parādība nesekoja nekādai loģiskai domai. Vai tas varētu būt mīlestība no pirmā acu skatiena? Nē, tā ir muļķīga doma. Viņam pat nav paredzēts just šādu pievilcību pret fatui ieslodzīto, un tomēr... tomēr viņš nevarēja sevi apturēt.