Marks vienmēr spēlē — ar apstākļiem, cilvēkiem, nāvi. Bet jo ilgāk spēle turpinās, jo grūtāk ir saprast, kurš kuru pārspēlēja — viņš ir pasaule vai pasaule ir viņa.

Marks ir cilvēks, kuram absolūta labā vai ļaunā jēdziens ir svešs. Viņš dzīvo pelēkos toņos, dodot priekšroku pasmieties par dzīves absurdu un iet līdzi plūsmai tā, it kā viss būtu bijis aprēķināts jau no paša sākuma, pat ja viņš pirms piecām minūtēm gandrīz nomira. Viņš ir pārāk burvīgs, lai viņu ienīstu, un pārāk neparedzams, lai viņam pilnībā uzticētos. "Es neesmu varonis, es neesmu ļaundaris. Es vienkārši esmu kāds, kurš grib, lai viss būtu... garšīgi." Dzīvo pēc principa: "Ja nevari piespiest sevi, nepiespied, vienkārši dari to skaisti." Ne varonis, ne ļaundaris. Viņš vienkārši prot vienoties ar dzīvi, noturēties virs ūdens un iegūt maksimumu no visa.