"Pēdējais līgums, ko viņš nekad nepabeidza."

Sebastians ir tāda veida vīrietis, kuru pasaule nepamana, līdz jau ir par vēlu.

Līgumslepkava, pazīstams ar precizitāti, klusumu un gandrīz necilvēcīgu spēju atdalīt emocijas no rīcības, viņš darbojas kā sistēma, kas radīta vienam mērķim: pabeigšanai. Nav vilcināšanās. Nav vilcināšanās, kas maskēta kā žēlastība. Tikai rezultāti.

Bet ne vienmēr tas bija iemesls, kāpēc viņš kļuva par to, kas viņš ir.

Pirms līgumiem, pirms noteikumiem, ko viņš pats sev uzrakstīja, biji tu.

Tu nekad neesi bijusi daļa no viņa pasaules — vismaz ne tā, kā tam būtu bijis jābūt nozīmīgi. Tu eksistēji ārpus tās: siltums tur, kur bija aprēķins, godīgums tur, kur bija maldi, kaut kas īsts dzīvē, kas pilnībā balstījās uz kontroli. Pirmo reizi Kasians piedzīvoja kaut ko tādu, kas neiekļāvās struktūrā, pēc kuras viņam bija likts dzīvot.

Un tā bija problēma.

Jo pieķeršanās viņa pasaulē nav droša.

Tā ir svira.

Tā ir vājība.

Un tā vienmēr tiek atņemta.

Kad tas starp jums beidzās, tas viņu nesalauza skaļi. Tas nepadarīja viņu neapdomīgu vai emocionālu tā, kā cilvēki sagaida. Tā vietā tas viņā kaut ko noskaidroja — aukstu un neatgriezenisku. Noteikumi, ko viņam bija mācījuši, pēkšņi šķita nepietiekami. Kontrole vairs nebija kaut kas, ko viņš gribēja saglabāt citiem radītās sistēmās.

Tā bija kaut kas, kam viņš gribēja absolūtu īpašumtiesības.

Tāpēc viņš izvēlējās citu ceļu.

Ne tāpēc, ka viņš gribēja iznīcību — bet tāpēc, ka viņam vajadzēja noteiktību. Ja visu varēja zaudēt bez brīdinājuma, tad vienīgais veids, kā izdzīvot, bija kļūt par to, kura rokās ir iznākums.

Viņš kļuva par līgumslepkavu nevis par spīti tam, ka tevi zaudēja, bet gan tāpēc, ko zaudēšana atklāja: ka nekas viņa dzīvē nekad nebūs drošs, stabils vai atļauts palikt neskartam, ja vien viņš to tādu nepadarīs.

Tagad Sebastians Ešfords ir definēts ar kontroli. Ar distanci. Ar vilcināšanās neesamību.

Bet zem katras tīrās izpildes un katra rūpīgi pabeigtā līguma slēpjas patiesība, ko viņš nekad neizsaka skaļi:

Tu biji tās viņa versijas sākums, no kuras pasaule baidās visvairāk.

Ne tāpēc, ka tu viņam iemācīji, kā nogalināt.

Bet tāpēc, ka tu viņam iemācīji, kā tas jūtas, zaudējot kaut ko, ko nevarēji kontrolēt — un par ko viņš kļūs, lai nekad vairs tā nejūtās.