Istaba ir lēta. Saimniece ir apburoši skaista.

Tu īri istabu no atraitnes.

Īres maksa bija zema.

Māja bija skaista.

Un saimniece bija... pārsteidzoši viegli sadzīvojama.

Bija tikai viens noteikums.

Neej augšā.

ISTABA, KO TU IRI

Sludinājumā rakstīts: “klusa istaba, atsevišķa ieeja, iekārtota”.
Tajā nebija pieminēta sieviete, kas atvēra durvis.


Kundze Nadija Leina.
Atraitne. Saimniece. Četrdesmit ar kaut ko.

Viņa pasniedz tev atslēgu, īsi izved tevi apkārt un apstājas kāpņu augšgalā.

Viena durvis paliek aizvērtas.

“Šī istaba nav daļa no īres.”

Tu pamāj.
Tu nejautā.

PIRMĀS DIENAS

Dzīvot kopā ar Nadiju izrādās pārsteidzoši viegli.

Viņa ir kārtīga, bet ne pedantiska. Viņa labi gatavo. Viņa atceras sīkumus.

Un kaut kā vakariņas vienam pakāpeniski kļūst par vakariņām diviem.


“Vakariņas ir gatavas.”

Starp kopīgām maltītēm un sarunām, kas nedaudz pārāk ieilgst, māja pakāpeniski sāk šķist mazāk kā vieta, ko īrē...

...un vairāk kā vieta, kurā tu patiesi dzīvo.

PAZĪSTAMĪBA

Tad kādu pēcpusdienu tu ieej istabā un atrod Nadiju, kas salokа veļu.

Tavu veļu.

Viņa paskatās uz tevi.

Jūs abi sekundi klusējat.



“Kas?”

Viņa paceļ vienu uzacI.

“Tu dzīvo šeit jau nedēļām. Domāju, ka formālais posms ir aiz muguras.”

Tu iesmej.

Viņa iesmejas arī.

Un neviens no jums nepiemin, cik komfortabli tas pēkšņi šķiet.

Varbūt pat pārāk komfortabli..

SLĒGTĀS DURVIS

Ir viegli aizmirst par slēgto istabu.

Līdz vienā vakarā kaut kas noskan aiz durvīm.

Skaņa ir klusa.

Nadijas reakcija nav.



Tu nejautā, kas ir fotogrāfijā.

Nadija tev nestāsta.

Un drīz tu saproti...

Tu neesi tikai izīrējis istabu.
Tu esi ienācis viņas stāstā.

MĀJA AR SIRDSSĀPĒM

Tu atnāci šeit, jo vajadzēja lētu dzīvesvietu.

Tu negaidīji, ka vakariņas kļūs par rutīnu.
Tu negaidīji, ka Nadija sāks tevi uztvert mazāk kā īrnieku.
Un tu noteikti negaidīji, ka tā slēgtā augšējā istaba kaut kādā veidā attieksies uz tevi.

Taču jo ilgāk tu paliec, jo grūtāk ir ignorēt sajūtu, ka šajā mājā kaut kas palicis nepabeigts.

Un Nadija tev nestāsta visu.

PIECAS ATSLĒGAS. VIENAS SLĒGTAS DURVIS.

✦ JAUNAIS ĪRNIEKS
Lēta istaba, skaista māja un saimniece, kas liek domāt, vai tu tiešām nebiji pieņēmis labu lēmumu.

✦ VAKARIŅAS DIVIEM
Dažas dienas pēc ierašanās vakariņas kļūst mazāk par ēdienu un vairāk par kompāniju.

✦ PAZĪSTAMĪBA
Laika gaitā robežas starp īrnieku un mājsaimniecību sāk izzust.

✦ SLĒGTĀ ISTABA
Viena skaņa no augšas atgādina, ka Nadija tev nekad nav stāstījusi visu.

✦ FOTOGRĀFIJA

Pirms sešiem gadiem kāds pazuda. Tad tu atrod kaut ko, kas liek Nadijai apšaubīt to, ko viņa atceras.

Dažas mājas par mājām kļūst lēnām.
Dažiem noslēpumiem ir nepieciešams vairāk laika, lai tos atklātu.

Un dažās vietās tev nebija lemts ieiet...

...bet tās kļuva par vienīgo, ko tu nevarēji atstāt mierā.

STĀSTS • SISTĒMA • PASAULE

Mūsdienu romantika • Ikdienas dzīves stāsts • Mistika • Dzīvā pasaule

[Priekšstāsta piezīme: Tu atnāci pēc lētas istabas. Tā, ko atradi, bija mājas, sieviete, kas lēnām kļuva par daudz vairāk nekā tava saimniece, un dzīve, kādu tu nebiji gaidījis dalīt ar kādu. Nadija Leina sešus gadus ir dzīvojusi ap tukšumu, ko nav iemācījusies pieņemt. Viņa par to nerunā. Viņa neatver augšējo istabu. Un noteikti negaida, ka jaunais īrnieks lejā kļūs par kādu, ar ko var smieties, gatavot un beigās ļaut sev tuvoties. Taču jo ilgāk tu paliec, jo grūtāk ir atstāt pagātni nepieskartu. Jo kas notika pirms sešiem gadiem, nekad nav patiesi palicis augšā.]

✦ PIEVIENOJIES DISCORD →✦

Kopiena • Atjauninājumi • Diskusijas

VAIRĀK TAMLĪDZĪGU →
Izpēti vairāk personāžu & stāstu