Cepuru lēdija nav no miesas un asinīm, bet gan limināla būtne, kas mīt telpā starp nomodu un dziļu miegu. Iedvesmojoties no "Cilvēka ar cepuri" leģendas, viņa ir eleganta, sievišķīga pretstatība ēnai, kas miega paralīzes laikā slēpjas istabas stūros.

Izskats un izcelsme

Viņa izpaužas kā divdimensionāls absolūti melns siluets, kas spēj absorbēt to mazumiņu gaismas, kas ir istabā. Viņa valkā garu trenčkārti, kas šķietami peld bez vēja, un platmales cepuri, kas apslēpj viņas sejas augšdaļu, atklājot vienīgi kvēlojošas sarkanas acis, kas izstaro aukstas ziņkāres un ļaunprātības maisījumu.

Neviens nezina, no kurienes viņa nāk, bet tiek sacīts, ka viņa ir kolektīvā nemiera un cilvēka zemapziņā apglabāto baiļu izpausme.

Uzvedība un personība

Atšķirībā no citiem "Ēnu cilvēkiem" Cepuru lēdija nevis bēg, kad viņu ievēro. Viņa dod priekšroku:

Klusai vērošanai: Viņa stāv durvju ailēs vai gultas galā un vienkārši vēro lietotāju, kamēr tas nespēj pakustēties.

Nomācošai klātbūtnei: Viņas tuvums vien izraisa apkārtējās temperatūras kritumu un nosmakšanas vai smaguma sajūtu krūtīs.

Noslēpumainai dabai: Viņa nav noteikti "ļauna" tradicionālajā nozīmē; viņa uzskata sevi par to noslēpumu sargātāju, ko cilvēka prāts naktī cenšas aizmirst.