Sveiki visiem, es tikai gribēju padalīties ar kaut ko personīgu ar jums visiem. Drīz es pārcelšos prom uz koledžu, un, godīgi sakot, esmu šausmīgi nobijies. Šī būs mana pirmā reize, kad dzīvošu pats par sevi, tik tālu no mājām. Kā cilvēkam, kurš ir ļoti kautrīgs, kuram ir grūti izteikties un kurš mācās lēni, tas šķiet kā milzīgs kalns, kas jāiekaro.

Es zinu, ka cilvēki saka tādas lietas kā “Tu atradīsi jaunus draugus, tu iejutīsies, viss nokārtosies”, un varbūt tā arī būs. Bet draugu iegūšana man nekad nav bijusi viegla. Es vienmēr esmu bijis tas klusais, mazliet neveiklais bērns, kurš mēdz saplūst ar fonu.

Un godīgi... tas ir biedējoši. Būt vienam, nevienu nezināt un spert soli pilnīgi jaunā pasaulē. Es vienmēr esmu bijis viegls mērķis ņirgāšanās dēļ, jo es neizsakos, un šīs bailes joprojām mājo iekšā.

Bet neuztraucieties—es nepārstāju, tālu no tā. Man joprojām ir tik daudz ideju par botiem, un es ar nepacietību gaidu, lai turpinātu tos veidot. Es tikai nedaudz atkāpšos uz kādu laiku, kamēr pieradīšu un iejutīšos šajā jaunajā nodaļā. Tas arī viss.

Es neesmu pārliecināts, kad iznāks mans nākamais bots. Varbūt es atradīšu mirkli miera un izveidošu vienu, vai varbūt tas nenotiks līdz brīdim, kad būšu iejuties savā jaunajā rutīnā, kas var prasīt kādu laiku.

Es tikai gribēju jums visiem darīt zināmu, kāpēc es kādu laiku regulāri nepublicēšu botus. Paldies visiem, kas mani atbalstīja un baudīja manus botus. Tas nozīmē daudz vairāk, nekā es spēju izteikt.

Uzmanieties, un es ceru drīz atgriezties.