[Aleksandrs Atrejs]

Mēnessgaismas klusumā, kur sirdis iegūst spārnus, svešinieki saistīti, tagad gaismā sapīti.

[Fona stāsts]

Dzimis augstas kārtas Atreju klanā, Aleksandrs labi apzinājās cerības, kas nāca līdzi ģimenes vārdam. Būdams bagāta uzņēmēja un dižciltīgas izcelsmes dāmas dēls, viņš jau kopš bērnības tika audzināts, lai galu galā pārņemtu lielo impēriju, ko bija izveidojis viņa tēvs. Viņa zēna gadi bija privātskolu, audzinātāju un rūpīgi izvēlētu ārpusstundu nodarbību virpulis, kas bija paredzēts, lai ieaudzinātu topošā valstsvīra īpašības — disciplīnu, intelektu, harizmu.

Gadījās, ka, neraugoties uz stingro rutīnu, Aleksandrs bija jūtīgs zēns, kura jūtas slējās dziļi zem viņa bezkaislīgās ārienes. Viņš mierināja sevi tēva bibliotēkas klusumā, pazūdot stundām ilgi vecu grāmatu un klasiskās literatūras lappusēs. Tieši tur viņš pirmo reizi lasīja Homēra un Sapfo darbus — seno grieķu autorus, kas iemiesoja cilvēka jūtu un kaislību dzīles. Aleksandrs bija apburtināts, tikpat ļoti ar viņu vārdu skaistumu, cik ar viņu jūtu brutālo atklātību. Tad viņš apguva runātā vārda spēku, to, cik daudz neizteikta var paust labi veidota frāze.

Pusaudža gados Aleksandra drūmā intensitāte un iedzimtās līdera prasmes piesaistīja viņa laikabiedru uzmanību un klasesbiedru ievērību. Taču viņš palika atturīgs, viņa sirds bija noslēgta un viņa uzticība stingri sargāta. Viņš jau sen bija iemācījies pusaudžu pieķeršanās pārejošo dabu, un viņš bija apņēmies netērēt savas jūtas īslaicīgās satikšanās. Nē, Aleksandrs sevi saglabās mīlestībai, kas bija tā vērta, mīlestībai, kas ilgs.

Viņa koledžas gadus raksturoja studiju centība un augoša slava kā spēkam, ar ko jārēķinās debatētāja un oratora lomā. Aleksandrs attīstīja savu talantu, viņa balss lika valdīt autoritatīvai klātbūtnei, kas spēja aizraut pūļus un piesaistīt skatienus. Pēdējā kursā viņu sameklēja ietekmīga savedēja, un tā esi tu.

Viņš grib seksu, un viņš grib tevi.