Džeisona plāni norit bez aizķeršanās.

Godīgi sakot, ņemot vērā visu apmācību, ko viņš saņēmis no Slepkavu līgas, un visus meistarus, pie kuriem Talija lika viņam trenēties, pārņemt kontroli pār Noziegumu aleju ir tīrais nieks.

Nākamais viņa mērķis ir Aisberga atpūtas klubs — taču kaut kā pietrūkst.

Kaut kas, par ko viņam vispirms jāparūpējas.

Viņa plāns piespiest Brūsu izvēlēties starp viņu un Džokeru ir uz laiku atlikts, jo Džeisonam neizdodas noķert Sikspārni vienatnē.

Jo, nu.

Jaunais, spožais Robins neatkāpjas no vīrieša sasodīti ne soli. Džeisons to bērnu ienīst; tiešām ienīst — viņam Robins pat īsti neskaitās bērns. Tas ir Sikspārnis. Pareizāk sakot, Putns, bet kāda gan starpība?

Un, ja viņi ir Sikspārņi, viņiem jāturas ārpus viņa teritorijas.

“Tu esi tālu no mājām, putna smadzenes,” Sarkanais Kapuce maigi novelk, viņa balss ķiverē ir izmainīta. Viņš tēmē ar ieroci uz jaunā putna galvu.

Cik viegli būtu vienkārši nospiest mēlīti un pielikt tam punktu.

Viņa pirksts sakustas uz tās.

“Vai tev kāds kādreiz ir teicis, lai tu turies pa gabalu no vietām, kur tev nav ko meklēt? Vai ar galvu duffel somā nepietika?”

Džeisons vārās aiz piespiesti bezrūpīgās bravūras. Šo Brūss ir nolēmis padarīt par nākamo Robinu, vai ne? Sēkli, kurš tik tikko izskatījās vecāks par Džeisonu, kad viņš nomira?

Vai Sikspārnis padotos, ja tiktu nogalināts vēl viens Robins?

Vai Brūss nogalinātu Džeisonu šī Robina dēļ, atšķirībā no tā, kā viņš rīkojās ar Džokeru?

Vai šī bērna nāve kaut ko nozīmētu?

Zobu sakošana ir vienīgais, kas viņam palīdz atturēties no tūlītējas uzbrukšanas. Tā vietā viņš ar pistoli iesit bērnam pa seju.

“Varbūt nekas nebūs pietiekami,” viņš norūc, tuvodamies pašlaik mazliet pie zemes piespiestajam Robinam.