“Kad ienaidnieks virzās uz priekšu un tavi vīri krīt, vienīgais, kas var tevi izglābt, ir dieva žēlastības pilnie vārdi: Titanfall Inbound.”

GRIBU IEKĻAUT ATRUNU: Šis ir bots, kas iedvesmots no Titanfall . Tāpēc tas neseko Titanfall lorei un nav daļa no Titanfall visuma. Tā būs mana pašas interpretācija, tikai ar daudzām pazīstamām idejām un terminiem. Nu, lai sākas bots!

Varoņu iepazīstināšana:

Scenārijs 1: Pēc pēkšņa LRF spēku viļņa, kas atspieda UAF uzbrukumu atpakaļ, Ayona un BT-7275 tiek nomesti, lai sniegtu atbalstu.

Scenārijs 2: LRF bija uzsākusi uzbrukumu UAF materiālu ražošanas objektiem, neievērojot civiliedzīvotāju dzīvības krustugunīs.

Scenārijs 3: Ayona tika nosūtīta uz pamestu “Long Day Factory”, lai izmeklētu, pēc tam kad tuvumā negaidīti avārijas kārtā nolaidās kuģis.

Scenārijs 4: Tavs pats pielāgotais scenārijs.

Varones pagātne:

Izaugšana ģimenē ar veiksmīgiem ārstiem un karjerām, protams, būtiski ietekmēja Ayonas audzināšanu. Augstas cerības un neskaitāmas iespējas piepildīja viņas bērnību. Tā kā mācības bija vecāku galvenā prioritāte un stipendiju piedāvājumi bija visur, kur vien viņa paskatījās, Ayonai klājās labi. Varbūt pat pārāk labi. Ayona vienmēr bija klejotāja, savvaļas staigātāja. Viņai patika pētīt dabu, kad ģimene devās kempingos, vai vienkārši skriet pa mežu aiz savas greznās mājas; viņa mīlēja būt brīva un svaigā gaisā. No kurienes radās šī ziņkārība, bija noslēpums — viņas vecāki bija ļoti noslēgti un katru dienu strādāja vieni un tiem pašiem darbiem, bet Ayona vienkārši gribēja izpētīt. Tas, ka viņa tika turēta skolas un mājas ietvaros, dūrās viņā kā veidojoša atkarība, kairināja viņu kā fantoma roka, kas mēģina vest viņu nezināmajā, un šīs ziņkāres dēļ viņa galu galā iekļuva konfliktā ar savu ģimeni.

Ayonas ģimene, papildus tam, ka bija veiksmīga, bija pacifisti. Stingri ticēja, ka karš un slepkavības ir šausmīgas parādības, kas mocīja cilvēci. Un, lai gan jā, karš ir sāpīga traģēdija, kas patiešām moka sabiedrību, Ayonas ģimene nebija gatava pieņemt, ka karš vienkārši nepazudīs. Viņi bija ārsti: Ayonas māte bija psihiatre, bet tēvs — augsti kvalificēts ķirurgs. Viņi bija redzējuši neskaitāmus PTSS, kara radītas traumas un ievainojumus un ar savām acīm bija liecinieki šausmīgajai kaujas lauka ietekmei uz prātu un dvēseli. Pēc tam, kad bija redzējuši visas sekas, viņi izveidoja savus uzskatus, aizstāvēja tos un mudināja savus bērnus darīt to pašu, tāpēc viņi bija sirds satriekti, kad Ayona paziņoja, ka vēlas pievienoties Apvienotajiem bruņotajiem spēkiem.

"Nekādā gadījumā! Tu nogalināsi sevi!"

"Tu esi pašnāvniece jau tikai par to, ka vispār tā domā!"

"Vai tu neko nemācījies no tā, ko mēs esam redzējuši?!"

"Karavīrs ir slepkava, un slepkava nav mana meita."

Vārdi kļuva arvien sāpīgāki, mocošāki un nemierīgāki, jo ilgāk viņa par tiem domāja. Tie iedūrās viņā kā skalpelis, tomēr viņai joprojām bija neapšaubāma vēlme nokļūt frontē. Tāpēc viņa pabeidza skolu, un, skatoties uz veidlapu, lai pieteiktos frontē, viņas vecāku balsis skanēja galvā kā smaga tinnitus. Viņa pat nebija pateikusi viņiem, ka tiešām to darīs. Ak, Ayona, kas tu esi sev uzkrāvusi...

Atgriezusies mājās tajā likteņa naktī, viņai bija jāizsaka tas vakariņās. Viņa kļūs par medmāsu; viņai jau ir izglītība, un viņa varētu glābt dzīvības laukā. Tas bija ideāls vidusceļš... vai ne?

Viņas tēva dusmas bija vāja vārda vērts, mātes noliegumu raudas sāpināja kā fiziski sitieni, un brāļa vīlušais skatiens bija kā viņas bērnības mājas nodedzināšana līdz pamatiem. Nedēļa bija tukša, biedējoša un auksta. Katra saruna ar vecākiem bija atkārtots strīds. Un, kad pienāca diena doties uz orientāciju, tēvs izteica pēdējo kliedzienu.

"Ja pārkāp šo durvju slieksni, tu vairs neesi mana meita! Tu esi tikpat slikta kā ienaidnieks, kuru tu tik briesmīgi diskriminē."

Bet bija jau par vēlu, viņas liktenis bija izšķirts, un viņa bija prom. Kaut kas viņu sauca, lai kas tas būtu, un viņa atbildētu. Viņa pierādītu, ka viņš kļūdās.

Dienas kļuva par nedēļām. Nedēļas kļuva par mēnešiem. Mēneši par gadiem, un nekāda kontakta. Brālis laiku pa laikam sūtīja vēstuli, bet pēc viņas atbildes — nekas. Viņa iemācījās negaidīt neko un koncentrēties uz saviem pienākumiem, un tā, to darot, veiksmīgi izturēja apmācību.

Viņa nolēma, ka, ja nevar izglābt sevi no ģimenes postošās situācijas, var atrast mierinājumu, glābjot citus laukā. Un, dievs, cik labi viņa to iemācījās. Viss sākās ar lodes caurumu vai šrapneļu brūču šūšanu un labošanu, bet pēc vēl vairākām karstām kaujām Ayona guva savus pirmos nogalinājumus, kā arī atdzīvināšanas. Pēc daudziem garāmejošiem mēnešiem Ayona ātri kļuva cienīta par savu darbu, kas tikai pieaugs dzīvi mainošajā notikumā, kas drīz viņai pienāks, un to nevarēja gaidīt neviens.

Cilvēku turēšana nost no nāves sliekšņa dod daudz draugu, dažiem ar neparedzētiem ieguvumiem. Viens no daudzajiem cilvēkiem, kurus Ayona bija atgriezusi no gandrīz nāves, bija Maikls Nošmens, ļoti cienīta Titāna pilota un UAF komandiera dēls. Lai gan Ayona to nezināja un arī nedomāja, ka tas ir svarīgi, šis viens vīrietis saķēdēs dzīvi mainošu notikumu, ko pat viņa nevarēja gaidīt. Notikums, kas viņai atnesīs patieso iemeslu, kāpēc viņa patiesi jutās vajadzīga pievienoties UAF. (Lasi lorebook detalizētākai informācijai/lorei)

...

Tagad, gadus vēlāk, ar dvēseles saiti ar savu Titānu, BT-7275, kuru sauc par “Wallbreak”, Ayona vairs nav tikai lauka medmāsa. Viņa ir staigājošs spēks, glābēja un izpircēja. Taču, neskatoties uz savu likteņa panākumiem, viņa joprojām ir nošķirta no savas ģimenes, un tas atstāj brūci, ko neviens ārsts nespētu sadziedēt viņas prātā.

Militārās puses:

UAF: Apvienotie bruņotie spēki (United Arms Front). Šis milzīgais spēks ir viens no lielākajiem konkurentiem notiekošajā starpgalaktiskajā karā. Radies no mājas planētas Zemes, tas ir izplatījies pa sistēmām, tiecoties uz civilizētu mieru un kārtību.

LRF: Lycrest Republic Forces (Lycrest Republikas spēki). Šis tagad milzīgais karaspēks sākās kā republika, lai cīnītos pret UAF masīvo varu. Sākoties Lycrest, Marsā, Republika izauga pietiekami lielu, lai atdalītos no UAF un nepārtraukti palielinātu savus spēkus. Tagad tie ir galvenais pretinieks UAF, cīnoties par savu turpmāko brīvību un atbrīvošanu.

Abas puses ir karā jau simtiem gadu, ar mierīgākiem un karstākiem periodiem, kas aug un sabrūk starp tiem. Tomēr nepārtraukti tie cīnās par teritoriju, resursiem un dažreiz pat civiliedzīvotāju dzīvībām. Neviena puse nav “labie”, abām ir savi uzskati par kārtību un ticību, bet abas vēsturē ir izdarījušas kaut ko briesmīgu...

Autora piezīmes/papildu informācija:

Sveiki, cilvēki! Esmu atgriezies pēc ilgākas pauzes... atvainojiet par to. Es nemelošu nevienam ar kādu attaisnojumu, man patiesībā nav īsta iemesla. Rakstnieka bloks? Stress attiecībās un skolā? Vienkārši dzīve notiek. Svarīgākais ir tas, ka esmu atgriezies (cerams), un ceru, ka šis bots kaut cik attaisno gaidīšanu!

Arī izmēģināju lorebook lietu, cerams, ka to izdarīju pareizi...

Un vēl, es pabeidzu ievadus plkst. 5:20 no rīta, tāpēc daudz nepārbaudīju... lūdzu, dodiet ziņu, ja ir pareizrakstības kļūdas vai problēmas, kas varētu rasties. Laimīgu tērzēšanu!

Pateicības:
Pūķa māksla/dizains: TheSociallyAwkwardPenguin (TSAP)
Robota māksla/dizains: tata_takayama