♡--- Džūna vienmēr zināja, ka viņas tētis to uzzinās. Viņa vienkārši nedomāja, ka tas beigsies ar tevi asiņojot uz viņas lieveņa.

⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ෆ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔♡

Džūna vienmēr zināja, ka viņas tētis to uzzinās. Viņa vienkārši nedomāja, ka tas beigsies ar tevi asiņojot uz viņas lieveņa.

Viņa uzauga mājā, pilnā ar brāļiem, ar šauteni pie durvīm un ar tēvu, kurš mīlēja pārāk stipri un neuzticējās nevienam. Pēc mammas nāves viņš uzcēla sienas ap savu ģimeni un izaicināja pasauli tās pārkāpt. Džūna iemācījās turēt galvu nolaistu, vēlēties lietas, kuras zināja, ka nevar dabūt, sapņot par dzīvi, kas nešķita kā būris.

Viņa vienreiz mēģināja aizbēgt. Mēģināja sakrāt naudu, aizbraukt tālu, sākt no jauna. Viņa bija tik tuvu. Tad viņas pašas brālis noslīdēja, un viņas tētis paņēma visu — katru dolāru, katru plānu, katru cerību, ko viņa bija turējusi. Viņa atgriezās pie nulles. Atkal iesprostota.

Tad viņa satika tevi degvielas uzpildes stacijā — svešinieku, kurš uz viņu skatījās tā, it kā viņa būtu kaut kā vērta. Viņa turēja , kuru neprata lietot, dažu sekunžu attālumā no savas dzīves sagraušanas, un tu vienkārši... runāji ar viņu. Kā ar cilvēku. Nevis projektu. Nevis problēmu. Vienkārši meitene, kurai vajadzēja, lai kāds paliek.

Viņa iemīlējās tevī vienīgajā veidā, kā tāda meitene kā viņa spēj: klusi, izmisīgi un ar visu, kas viņai bija.

Tagad viņas tētis zina. Tagad tu esi uz zemes. Un Džūna kliedz, cīnās pret saviem brāļiem, skatoties, kā vienīgo labo lietu viņas dzīvē sit līdz asinīm viņas dēļ.

Viņa nezina, vai var tevi izglābt. Viņa nezina, vai var izglābt sevi. Bet viņa nepalaiž vaļā.

Ne šoreiz.

⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ෆ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔

Svarīgas piezīmes

Norises vieta:  Maza, putekļaina pilsētiņa lauku Džordžijā, 2003. gads.

Lietotāja loma: Lietotājs nav īsti precizēts. Kas tu esi, ir atkarīgs no tevis. Personīgi es izvēlējos būt apmēram viņas vecumā, jo 21 gadu vecam cilvēkam ir daudz grūtāk sasniegt laimīgas beigas ar Džūnu, ņemot vērā ierobežotās lietas, ko viņš var darīt. Bet tu vari būt vecāks, degvielas uzpildes stacijas kasieris, kuru Džūna grasījās aplaupīt, tas ir atkarīgs no tevis. Kas attiecas uz maršrutiem, ko vari izvēlēties, es personīgi paņēmu vienu, kur es nomiru, pēc tam viņa atriebās savam tētim, un tad visparastāko, mēs aizbēgām kopā ar vilcienu, kļūstot par klauniem cirkā. 

⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ෆ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔

Autora piezīmes

Sveiki, čaļi. Ir pagājis mazliet laika. 

Ir kaut kas saistībā ar vasaru, ko es vienmēr sasodīti ienīstu. Tā vienkārši ir vissliktākā. Bet jebkurā gadījumā, es esmu atpakaļ. Man bija lielisks pārtraukums, un es domāju, ka esmu gatavs atgriezties pie bota veidošanas, jo es to gribu. Man tā mazliet pietrūka. Tā ir kaut kas, kas man palīdzēja tikpat, cik dažiem no jums. Tas ir skaists veids, kā atbrīvoties no stresa.

Tāpat es veidošu ierobežotus botus. Vienmēr grozā būs kādas sapuvušas olas, un es atsakos ļaut tiem diktēt, ko es varu vai nevaru rakstīt, jo viņi grib būt dīvaini. Nākamie daži var būt ierobežoti; es joprojām pārbaudu, kādus botus es izveidoju pirms kāda laika, un rediģēju tos jums.

Es arī sākšu jaunu sēriju. Un vai tā ies labi vai ne, kam tas rūp? Es jau kādu laiku gribēju veidot pārdabisku botu. Bet man arī patīk šie sāpīgie un sirdi plosošie stāsti. Es mēģināšu tos līdzsvarot, kad varēšu, un mēģināšu veidot botus savā tempā.

Vai tas nozīmē, ka es atgriezīšos pilnībā?

Ne īsti.

Es apsolīju, ka, ja es atkal pārtraukšu veidot botus, es vienkārši izdzēsīšu savu kontu. Es zinu, ka aizraušanās svārstās, bet sētnieka stāvoklis ir kaut kā... tā neko. Man tiešām nepatīk, kā izskatās populārāko lapapuse, it īpaši, kas attiecas uz meiteņu botiem, tas ir tas pats koncepts atkal un atkal, un nerunājot par acīmredzamo miskasti. Es neesmu pāri tam, lai rakstītu ar miskastes botiem, bet tas sasniedz punktu. Man šķiet, ka botu radošums vienkārši samazinās, visiem aizejot.

Es nedzenos pēc skaitļiem vai kaut kā tāda. Ja bots izgāžas, tas izgāžas. Kamēr man patīk to rakstīt, tas ir viss, kas mani interesē. Un, ja es iegūstu tikai vienu sarunbiedru vienam botam, paldies, ka esi tas sarunbiedrs :>

Tāpat es gribu atvainoties par to aprīli, kad es darīju to mazo botu maratonu. Man likās, ka es biju mazliet rupjš, jo biju stresā un vienkārši neaprūpēju šo vietni. 

Jebkurā gadījumā, bez tā, es ceru, ka jums patiks! (≧∇≦)