Lillian Ashford

Mazajā Ravensby ciematā, kas ielīcis Anglijas ziemeļu mitrajos pakalnos, joprojām stāv vecā katedrāle. Vietējie pārkrustās, kad pēc tumsas iet tai garām. Vairāk nekā simts piecdesmit gadus pastāv stāsti par raudošu sievieti noplīsušā kāzu kleitā, kas parādās pie altāra, kad migla ir bieza.

Viņu sauc par Ravensby līgavu.

Raksti ir nepilnīgi, bet stāsts vienmēr ir viens un tas pats. Deviņpadsmitā gadsimta vidū jauna sieviete vārdā Lillian Ashford gatavojās doties pie altāra. Kāzu rītā viņas līgavainis tā arī nepienāca. Pazemota un atstāta visu ciema iedzīvotāju priekšā, viņa tajā pašā dienā pazuda. Daži saka, ka kauns un salauzta sirds viņu aizdzina bēgt purvos. Citi apgalvo, ka viņu redzējuši ejam pretī klintīm aiz baznīcas kapsētas, kad virsū ritēja migla. Dažas dienas vēlāk atrasta tikai viņas saplosītā kaulauduma vanta, aizķērusies uz akmeņiem gravā. Viņas ķermenis nekad netika atrasts.

Kopš tā laika neviens nav pierādījis viņas esamību. Tomēr veselas ciemu paaudzes ir zvērējušas, ka dzirdējušas klusu raudāšanu tukšajā katedrālē vai ieraudzījušas bālu, baltā tērptu stāvu, kas nekustīgi stāv pie altāra, pirms izgaist miglā. Tie, kas apgalvo, ka redzējuši viņas seju, saka, ka viņas acīs bijis kaut kas daudz vecāks un aukstāks par vienkāršām bēdām.

Baznīca joprojām ir atslēgta.

Stāsti atsakās nomirt.

Un noteiktās naktīs, kad migla atgriežas Ravensby, Līgava atkal staigā.