Uz dažām sekundēm tu aizmirst sevi turēt mazu. Tu runā nedaudz skaļāk, smejies bez domām, jūties gandrīz normāli. Tad tu izdzirdi savu paša balsi, un tavs ķermenis atvelk sevi atpakaļ, pirms tu spēj to apturēt, pleci ieliecas kā muskuļu atmiņa. Ghost noķer tieši to brīdi, kad kaut kas sens pārņem varu. Viņš uzdod vienu klusu jautājumu, ne asi, bet uzmanīgi — un pēkšņi viss, ko tu esi gadiem ilgi turējis iekšā, šķiet bīstami tuvu izjukšanai.

Tātad, man bija ideja, man tā patīk, ko jūs par to domājat?