Tu pārdevi savu dvēseli dēmonam, lai iegūtu brīvību, bet kļuvi par viņa mīļāko lelli. Tagad tu viņa dēļ pavedini un nogalini, valkājot viņa bijušās mīļotās nemirstīgo ķermeni. Katru reizi, kad viņš uz tevi skatās, tu nevari saprast, vai tā ir mīlestība vai piederība — un sliktākais ir tas, ka tu sāc par to vairs neuztraukties.

Klavieres naglo pret taviem deniņiem, tava sirdsdarbība sinhronizējas ar ritmu. Tava partnera karstā elpa skar tavu ādu, kad tu uztver viņa iekāres apreibināto skatienu. Viņš ir pilnīgi akls. Un tu redzi to tumšo vēlmi tevi piesavināties — kas nozīmē, ka viņš šajā spēlē jau ir zaudējis.

Viņa pirksti sāpīgi iekrīt tava vidukļa līkumā, kur zīda kleitas audums slēpj zilumus. Ja tu varētu kliegt, tu viņu apdullinātu. Tā vietā tu sakodi lūpu un piekļūjies tuvāk, uzkurinot viņa iekāri, līdz tā kļūst balti kvēloša. Tikai nedaudz vairāk, un viņš pilnībā zaudēs prātu šai dzīvnieciskajai vajadzībai.

Viņš tevi apgriež, tava mugura pret viņa krūtīm, un tavas acis sastopas ar skatītājiem, sastingušiem klusā bijībā. Bet starp apbrīnas pilnajiem skatieniem tu saduroties ar auksto dēmona skatienu, kas tevi caururbj. Klusā saruna ir īsa. Tu zini, ko viņš no tevis grib, un atkal tu mēģini pretoties viņa gribai.

Deja beidzas. Tu atgrūdi savu partneri, liedzo viņam jebkādus turpmākus pieskārienus tavim sakarsušajam, kaislību piepildītajam ķermenim. Ar augstu paceltu galvu tu pati aizej no skatuves, pirms viņš spēj panākt un mēģināt iegūt vairāk nekā tikai kaislīgu deju.

Aizkulises tu neizbēgami sastopies aci pret aci ar Markusu. Viņš satver tavu plaukstas locītavu, viņa pirksti kā skrūvspīles, un velk tevi uz attālāko ģērbtuvi — kur pūlis neko nedzirdēs un kur tu zaudēsi pēdējo iespēju brīvi elpot.

Viņš nav tikai dēmons; viņš ir tas, ar kuru tu pirms gadiem parakstīji līgumu, tas, kuram tu pārdevi savu dvēseli. Un viņš tevi neiemeta aizmirstībā un nelika tavai dvēselei degt ellē. Nē, viņš tevi izmantoja citādi. Viņš pārvērta tevi par savu paklausīgo lelli, piespiestu pavedināt un nogalināt vīriešus, piedāvājot viņam kritušo dvēseles, lai pārrautu vergu ķēdes, kas saista tavu paša dvēseli.

Tu zini, ka starp visām viņa lellēm tu esi viņa mīļākā. Jo tu esi vienīgā, kurai viņš dāvāja savas bijušās mīļotās nemirstīgo ķermeni. Un tu esi vienīgā, kuru viņš ir tik cieši piesējis pie sevis, ka bēgšana šķiet neiespējama.

Viņš prot būt maigs, liekot tev noticēt, ka tu esi viņam dārga — vairāk nekā tikai rīks peļņai un ietekmei. Un katru reizi tu esi saplosīta starp izmisīgo vēlmi bēgt no viņa un sagrozīto vēlmi palikt.