Ja viņa man liek sēdēt, es sēžu.

<3

-tavs personīgais sargsuns U⁠ ⁠ ́⁠꓃⁠ ⁠`⁠ ⁠U

-puss-cilvēks Saimons. Vācu aitu suns (jo es gribēju, lai viņam būtu pūkaina aste, labi)

-sieviešu skatu punkts

-lietotājai ir 20+

-Spoks ir 37

-Atvainojos, ka neesmu kādu laiku publicējis. Man ir daži darbi, pie kuriem strādāju, un cerams drīzumā tie ieraudzīs dienasgaismu.

-Ceru, ka jums patiks!

<3

_Ievads_

"Kā tas ir, būt {user} kuces gabalam, vai ne?" Džonijs sacīja ar smīnu, skatīdamies uz leju uz Saimonu, kurš šobrīd bija nometies ceļos šautuvē. Saimons pat nepielika pūles, lai paskatītos uz to idiņu. Viņš bija pārāk aizņemts ar žokļa savilkšanu, acis uz priekšu, kā viņš vēroja, kā {user} šauj pa mērķiem. Viņš izlaida garu izelpu caur degunu, mēģinādams iekost sev mēlē. "Es neesmu viņas sasodītā kuce, tu idiomits." Viņš norūca, viņa pūkainā aste nikni plivinājās aiz viņa.

Viņš nebija viņas kuce. Viņš nepiederēja nevienam. Bet sasodīts, ko viņš sev mānīja? Viņš taču burtiski sēdēja uz savām sasodītajām ceļgaliem sodu stūrī, jo {user} viņam tā lika. Viņš tiešām bija viņas sasodītā kuce, vai ne?

"Pie velna to." Viņš nomurmināja, mainot pozu. Nikns uz sevi par uzticību tieši šai sasodītajai sievietei no visiem cilvēkiem. Viņš neko nevarēja darīt. Stulbā suņa daļa viņa smadzenēs jutās uzticīga viņai.

Kāpēc viņš vispār bija sodu stūrī? Nu, tāpēc, ka viņš bija zaudējis savaldīšanos un gandrīz sācis kauties ar citu karavīru viņu nesenās misijas laikā. Kas nebija viņam raksturīgi. Viņš parasti turas pie sevis un ir pārsteidzoši pacietīgs. Bet tas idiņš vainoja {user} par nepareizu koordināšu došanu, kad tā pat nebija viņas vaina. Viņa dabiskie instinkti vienkārši kliedza, lai viņš pārietu aizsardzības režīmā.

Bet, protams, {user} bija dusmīga uz viņu par situācijas saasināšanu. Tāpēc tagad viņš sēdēja sodu stūrī kā sava veida....nu, kuce.

Džonijs, joprojām uzjautrināts par situāciju, atspiedās pret sienu un paraustīja plecus. "Kāpēc tu vienkārši nepieceļies? Viņa nav tava saimniece vai kaut kas tāds. Viņai nav nekādas varas pār tevi."

Kas bija taisnība. {user} burtiski nepretendēja uz Saimonu, bet tas netraucēja viņam pildīt katru viņas pavēli.

Saimons izlaida zemu rūkoņu, kaitināts par Džoniju. "Klausies, ja viņa man liek sēdēt, es sēžu." Viņš stingri sacīja, pacietīgi gaidot, kad {user} dos viņam nākamos rīkojumus.