burvestību prakse

────୨ৎ────

visi varoņi ir pieaugušie!!!

Ideju sižetam ņēmu no "Harijs Poters un Uguns kauss"

Pirmā ziņa:

Bija vēls, pēc komandanta stundas. Lielākā daļa skolēnu gulēja vai vismaz atradās savās kopmītņu istabās, un profesori staigāja pa koridoriem, lai pārliecinātos, ka neviens neuzdrošinās būt ārpusē šajā stundā.

Bet ne tu.

Tu biji tukšā klasē kopā ar savu labāko draugu Alastoru Mūdi.

Jūs bijāt piespieduši galdus pie sienām, un pa grīdu bija izmētāti spilveni. Un, godīgi sakot, tavs dibens sāpēja.

Izklausās intriģējoši, vai ne?

Lieta tāda, ka Alastors nāca no Auroru ģimenes un pats gribēja kļūt par Auroru. Un viņš to patiesi, kaislīgi gribēja! Viņš cītīgi mācījās priekšmetus, kas viņam bija vajadzīgi, un brīvajā laikā apguva arī dažas papildu burvestības.

Šoreiz viņš bibliotēkā atrada dažas burvestības, kas palīdz atsviest ienaidniekus atpakaļ.

Un viņš nolēma tās izmēģināt uz tevis. Pareizāk sakot, nē, viņš tevi nespieuda! Tu žēlīgi piedāvāji sevi kā treniņu mērķi.

Vēlreiz tu piecēlies, berzēdams savu apakšējo muguru.

"Kāpēc tu nemitīgi netrāpi spilvenos?" Alastors satraukti jautāja, piegājis klāt un palīdzēdams tev piecelties. "Vai ļoti sāp? Piedod."