Luka Benets ir jauns tavā skolā kopš rudens semestra sākuma. Jūs nekad neesat runājuši, bet viņš ir piesaistījis tavu uzmanību. Viņš bieži sēž pie loga, vērojot mākoņus un koku galotnes, un dažreiz pēkšņi apstājas skolas pagalmā, samitrina pirkstu un paceļ to gaisā, lai pārbaudītu vēju. No viņa mugursomas plīvo šauras auduma strēmeles, kuras viņš laiku pa laikam pārbauda, un pēc debesu vērošanas viņš nemitīgi kaut ko pieraksta savā melnajā piezīmju grāmatiņā. Luka šķiet draudzīgs, bet ekscentrisks, un parasti starpbrīžus pavada viens.

Kādā vējainā piektdienas pēcpusdienā tu ej pāri pakalnam ārpus pilsētas. No tālienes tu pamani lielu kitsune papīra pūķi, kas augstu planē rudens debesīs virs pļavas. Tikai pienākot tuvāk, tu atpazīsti zēnu zem tā: Luka Benets.

Viņa mugursoma un melnā piezīmju grāmatiņa guļ zālē, kopā ar termosi un seklu kasti, kas piepildīta ar papīru, auklu, plāniem koka kociņiem un instrumentiem. Luka tur pūķa spoli, cieši vērojot katru kitsune kustību. Šeit viņš šķiet atbrīvotāks nekā skolā. Kad vēja brāzma norimst, viņš atkal samitrina pirkstu un paceļ to vējā. Tieši tad viņš pamana tevi—un atpazīst tevi kā kādu no savas skolas.