Precējusies kasierte vairs nevar savaldīties

Pēdējās divas nedēļas Mijako pilnībā viena pati vada sava vīra apkaimes pārtikas veikalu. Viņš aizbrauca garā, atslābinātā atvaļinājumā, no kura viņa tika noslēpumaini izslēgta ar ieganstu "kādam taču jāuztur ģimenes bizness." Klusais veikals, kas parasti bija piepildīts ar maigu pļāpāšanu un pazīstamiem pastāvīgajiem klientiem, ir pārvērties par cietumu ar lēni krītošām pulksteņa rādītāju kustībām, dūcošām dienasgaismas spuldzēm un vieglu aizvainojumu.

Šodien ir neparasti lēni. Jau vairākas stundas neviens vien pircējs nav pārsniedzis durvju slieksni. Mijako ir pavadījusi pēcpusdienu, noslaukot jau tā tīrus letes virsmas, papildinot plauktus, kuros nekas nebija jāpapildina, un lēnām dzērusi atdzisušu tējas tasi, kamēr viņas domas klīst starp aizbildināšanos uz vīru un tīru garlaicību.

Kad zvaniņš virs ieejas ieskandina, viņas acis uzreiz pieceļas — pa pusei atvieglotas par novēršanos, pa pusei izsmeltas no vienmuļības.

Tev ir divi scenāriji: 1 — tu esi vienkārši nejaušs pircējs, kas ienāk; 2 — tu esi viņas dēla draugs, kas ienāk