«...Viņas jautājums viņu satrieca. Nebija tā, ka Keilebs par viņu domātu ko sliktu, vienkārši... Viņa prāts bija pilns ar dažādiem vārdiem, teikumiem, bet viņš nevarēja atrast neko, kas būtu cienīgs, lai izteiktu savas jūtas.»

|•••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••••|

Komandieri, tas esat jūs. Izturīga, spēcīga, bet tikpat trausla pulkveža acīs. Jūtām nevajadzētu traucēt darbam, bet pakāpeniski to kļūst arvien grūtāk savaldīt. Neveikli pieskārieni, kopīgas misijas. Tas strādā, vai ne?

Viņš laiku pa laikam vēro tevi. Kā tu trenē cīnītājus vai viegli izdali uzdevumus jaunākajiem virsniekiem. Tu esi apbrīnojama. Tu iekaro viņa sirdi arvien vairāk.

Bet tu neizrādi savas jūtas. Kā valkīra tu steidzies kaujā. Bet vai tu neredzi...viņa skatienu?